Ir cilvēki, kuri janvārī ierauga kalendāru un nolemj, ka līdz maijam kļūs par Apolonu.
Ir arī tādi, kuri pirmos pavasara saules starus uztver kā personīgu aizrādījumu par vēderu.
Tiek nopirkts sporta tērps. Izvēlēta zāle. Atrasts treneris. Dažreiz pat aiziets uz pirmo treniņu.
Pēc tam divas dienas sāp viss, ieskaitot vietas, par kuru esamību cilvēks līdz tam neko nezināja.
Un lielais veselīgās dzīves sākums beidzas turpat, kur sākās — uz dīvāna.
Par to, kā sākt kustēties, nepārforsēt un beidzot pārtraukt domāt, ka sporta zālē visi skatās tikai uz Tevi, sarunājos ar bijušo spēkavīru un treneri Daini Zāģeri.
KAUNS DAŽREIZ IR SMAGĀKS PAR HANTELI
Cilvēks ar lieko svaru bieži sporta zālē neienāk tikai ar savu ķermeni.
Viņš līdzi atnes arī kaunu.
Domu, ka visi skatīsies.
Ka kāds smiesies.
Ka viņš neko nevarēs izdarīt.
Ka blakus kāds spiedīs simts kilogramus, bet viņš tikmēr mēģinās saprast, uz kuru pusi vispār jāapsēžas uz trenažiera.
Patiesībā lielākajai daļai sporta zālē esošo cilvēku ir pārāk daudz darāmā ar sevi, lai ilgstoši pētītu Tavu vēderu.
Un, ja kāds tomēr skatās, tā jau ir viņa problēma.
Dainis sarunā pasaka vienkārši:
Tu jau esi uzvarētājs tajā brīdī, kad esi atnācis uz zāli, nevis palicis mājās.
Tas, kurš sēž uz dīvāna un tikai domā, jau ir vienu soli aiz Tevis.
Varbūt viņam ir mazāks vēders.
Bet Tu vismaz esi piecēlies.
TRENERIS CILVĒKUS NEŠĶIRO. SLODZES GAN.
Labs treneris neskatās uz cilvēku ar lieko svaru kā uz sliktāku cilvēku.
Viņš skatās, ko šis cilvēks šobrīd spēj izdarīt.
Sportistam var iedot vairāk.
Iesācējam — mazāk.
Cilvēkam ar muguras, ceļu vai plecu problēmām vispirms jānoskaidro, ko vispār drīkst darīt.
Tas nav pazemojums.
Tas ir normāls treniņu process.
Nevienam nav jāierodas pirmajā nodarbībā un jāpierāda, ka viņš slepus visu dzīvi ir bijis olimpietis.
Ķermenim ir pilnīgi vienalga, ko Tu vēlies pierādīt blakus stāvošajam Pēterim.
Ja Pēteris lec, cilā un auļo, tas nenozīmē, ka Tev viņš jāatdarina.
Īpaši tad, ja pēc pirmā vingrinājuma griežas galva, lec asinsspiediens un nākamais treniņa posms notiek pie tualetes poda.
PIRMAJĀ TRENIŅĀ NAV JĀNOMIRST
Viena no biežākajām kļūdām ir vēlme pirmajā reizē izdarīt visu.
Un vēl mazliet.
Cilvēks gadiem nav regulāri kustējies, bet pirmajā treniņā cenšas atgūt visu nokavēto pēdējo desmit gadu laikā.
Nākamajā rītā viņš knapi izkāpj no gultas.
Otrajā dienā mēģina apsēsties uz poda, turoties pie sienām.
Trešajā dienā nolemj, ka sports viņam nav piemērots.
Dainis uzsver, ka sākumā slodzei jābūt tādai, lai treneris varētu saprast cilvēka fiziskās iespējas un nākamajā reizē pakāpeniski pielikt klāt.
Pirmajam treniņam nav jākļūst par sodu par iepriekšējo dzīvesveidu.
Tam jābūt sākumam.
MOTIVĀCIJA IR SKAISTA. BET ĪSA.
Motivācija labi izskatās sociālajos tīklos.
Disciplīna labāk izskatās pēc sešiem mēnešiem.
Daudzi ierodas ar milzīgu apņēmību. Nopērk abonementu. Izstāsta draugiem. Publicē sporta apavu foto.
Pēc trim treniņiem Apolons nav ieradies.
Svari arī uzvedas nepieklājīgi un nerāda gaidītos ciparus.
Tad rodas darbs, nogurums, seriāls, vasara, lietus vai kāds cits ļoti svarīgs iemesls.
Protams, dzīve notiek.
Cilvēki saslimst, brauc atvaļinājumos un dažreiz vienkārši ir pārguruši.
Taču rezultātu neveido trīs treniņi janvārī, vēl divi aprīlī un viens izmisuma pilns mēģinājums pirms Jāņiem.
Rezultātu veido regularitāte.
Sākumā rutīna, iespējams, vienkārši jāiztur.
Ar laiku kustība kļūst par ieradumu. Tad pat par nepieciešamību.
PRESĪTE NAV OBLIGĀTA
Sporta reklāmās vīrieši parasti izskatās tā, it kā viņi brokastīs ēstu hanteles.
Presīte.
Izteikti pleci.
Mati vienmēr pareizajā virzienā.
Un pat sviedri spīd kaut kā estētiski.
Tas rada iespaidu, ka fiziskajām aktivitātēm ir jēga tikai tad, ja pēc dažiem mēnešiem vari fotografēties bez krekla.
Nav.
Varbūt sākumā pietiek ar to, ka:
- vari bez aizelšanās uzkāpt pa kāpnēm;
- pēc darba ir vairāk enerģijas;
- mugura sāp mazāk;
- vari ilgāk staigāt;
- uzlabojas spēks un izturība;
- savā ķermenī vienkārši jūties labāk.
Tas jau ir rezultāts.
Sešpaka ir izvēle. Kustība ir nepieciešamība.
Arī Dainis godīgi atzīst, ka viņam garšo kūkas, saldējums un karbonāde.
Atšķirība ir tāda, ka viņš daudz kustas — staigā, brauc ar velosipēdu, trenējas un ikdienā savāc ap 20 000 soļu.
Dzīve nav jāpārvērš sodā.
Ir jāatrod līdzsvars, kuru pats spēj uzturēt ilgāk par divām nedēļām.
SĀC AR MAZU MĒRĶI
Mērķim nav uzreiz jābūt maratonam vai piecdesmit kilogramu svara zaudēšanai.
Tas var būt daudz vienkāršāks:
- divas pastaigas nedēļā;
- divi treniņi;
- 5000 vai 7000 soļu dienā;
- desmit pietupieni;
- divdesmit pieci atspiedieni;
- regulāra izkustēšanās pēc darba.
Sasniedz vienu mazu mērķi.
Tad izvēlies nākamo.
Svarīgākais ir sajust, ka kustība kaut ko maina. Ka ir vieglāk. Ka spēka kļūst vairāk. Ka ķermenis vairs nav tikai priekšmets, kuru ikdienā pārvieto no automašīnas uz biroja krēslu un pēc tam uz dīvānu.
Dainis to sauc par apetīti uz kustību.
Kad cilvēks sajūt progresu, motivācija vairs nav jāmeklē internetā zem bildes ar saullēktu.
VARBŪT TEV NAV JĀSĀK AR SPORTA ZĀLI
Ne visiem patīk trenažieri.
Ne visiem patīk grupu nodarbības.
Un ne visiem uzreiz nepieciešams stienis ar diskiem.
Var sākt ar pastaigu.
Velosipēdu.
Peldēšanu.
Vieglu vingrošanu.
Fizioterapeita konsultāciju.
Svarīgi ir atrast kustību, kuru esi gatavs atkārtot.
Ja visu dienu sēdi birojā, divu vai trīs kilometru pastaiga vakarā var būt daudz vērtīgāka nekā vēl viena stunda dīvānā, skatoties ziņas, pēc kurām veselīgāks nekļūst neviens.
JA KAUT KAS SĀP, NEIZLIECIES PAR VARONI
Daudzi cilvēki pie trenera ierodas ar muguras, ceļu vai plecu sāpēm.
Dažreiz cēlonis ir sena trauma.
Dažreiz gadi, kas pavadīti sēžot.
Dažreiz vēlme jaunībā pierādīt, ka iesildīšanās domāta tikai vājajiem.
Šādos gadījumos nav gudri uzreiz mesties intensīvā grupas treniņā.
Vispirms var būt nepieciešama fizioterapeita konsultācija un fiziskā stāvokļa novērtēšana.
Sāpes nav vienmēr jāignorē.
Un internets nav ārsts, lai cik pārliecinoši tajā runātu cilvēks bez krekla.
SĀC NEVIS TĀPĒC, KA SEVI IENĪSTI
Iespējams, svarīgākā sarunas doma izskan pašās beigās.
Lai kaut kas izdotos, vispirms ir jāpārtrauc sevi ienīst.
Kustība nav sods par Tavu ķermeni.
Tā ir rūpe par to.
Vari vēlēties nomest svaru. Vari gribēt izskatīties labāk. Vari gribēt atkal ietilpt biksēs, kuras jau vairākus gadus glabā skapī kā vēsturisku liecību.
Tas viss ir saprotams.
Bet daudz vieglāk ir veidot veselīgus ieradumus tad, ja dari tos savā labā, nevis tāpēc, ka katru rītu spogulī sev izsaki morālu rājienu.
Tāpēc sāc ar vienu soli.
Pēc tam sper nākamo.
Nav obligāti jākļūst par Apolonu.
Sākumā pilnīgi pietiek kļūt par cilvēku, kurš regulāri kustas.
NOSKATIES SARUNU
Pilnā SVĒTUĻA sarunā ar Daini Zāģeri runājam par lieko svaru, kaunu, sporta zāles stereotipiem, motivāciju, disciplīnu un kļūdām, kuras cilvēki pieļauj, sākot trenēties.
PAR DAINI ZĀĢERI
Dainis Zāģeris ir bijušais profesionālais spēkavīrs un treneris. Viņš vada grupu un individuālās nodarbības, palīdzot cilvēkiem ar dažādu fizisko sagatavotību sākt kustēties un uzlabot dzīves kvalitāti.
Vairāk informācijas:
Spēka studija: [spēkastudija.lv]
Facebook un Instagram: “Dod iekšā – treniņi ar Daini Zāģeri”
