Prostata parasti nav orgāns, par kuru vīrietis daudz domā.
Vismaz līdz brīdim, kad kāds pasaka:
PSA.
Trīs burti. Viena asins analīze. Un ļoti daudz pārpratumu.
Viens no izplatītākajiem — ja PSA ir paaugstināts, man ir prostatas vēzis.
Nē.
PSA tests pats par sevi vēzi nediagnosticē. Tas palīdz ārstam saprast, vai prostatai nepieciešams pievērst lielāku uzmanību.
KAS VISPĀR IR PSA?
PSA jeb prostatas specifiskais antigēns ir olbaltumviela, ko ražo prostata.
Lielākā daļa PSA atrodas spermā, bet neliels daudzums nonāk arī asinīs. Tieši šo daudzumu iespējams noteikt ar vienkāršu asins analīzi. Rezultātu parasti izsaka nanogramos mililitrā — ng/ml.
PSA izmanto prostatas vēža skrīningā, kā arī pacientu novērošanā pēc prostatas vēža ārstēšanas.
Un te sākas interesantā daļa.
PAAUGSTINĀTS PSA NENOZĪMĒ VĒZI
PSA nav tests ar divām atbildēm:
vēzis / nav vēža.
PSA līmeni var paaugstināt ne tikai prostatas vēzis.
To var ietekmēt arī:
* labdabīga prostatas palielināšanās;
* prostatas iekaisums jeb prostatīts;
* urīnceļu infekcija vai kairinājums;
* prostatas izmērs;
* dažādas manipulācijas ar urīnceļiem vai prostatu.
Tāpēc viens paaugstināts cipars analīžu lapā vēl nav diagnoze.
Tas ir iemesls sarunai ar ārstu.
NAV VIENA “PAREIZĀ” PSA CIPARA VISIEM VĪRIEŠIEM
Agrāk par robežvērtību bieži izmantoja PSA 3 vai 4 ng/ml.
Taču PSA interpretācija nav tik vienkārša.
PSA līmenim ir tendence palielināties līdz ar vecumu, tādēļ ārsts skatās ne tikai uz konkrēto skaitli, bet arī uz vīrieša vecumu un PSA izmaiņām laika gaitā.
PCF kā orientējošas vecumam pielāgotas robežas min:
40–49 gadi: virs 2,5 ng/ml var uzskatīt par paaugstinātu.
50–59 gadi: virs 3,5 ng/ml var būt nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana.
60–69 gadi: orientējoša robeža ir 4,5 ng/ml.
70+ gadi: orientējoša robeža ir 6,5 ng/ml.
Taču šos skaitļus nevajag izmantot pašdiagnostikai.
Vīrietim nav jāatver Google, jāieraksta savs PSA un pēc piecām minūtēm jāizlemj, cik ilgi viņam atlicis dzīvot.
To dara ārsts.
SVARĪGS IR NE TIKAI CIPARS, BET ARĪ TAS, KĀ TAS MAINĀS
Ārsts PSA rezultātu neskatās atrauti.
Ja iepriekš PSA bijis 0,8, pēc tam 1,0 un vēlāk 1,1, tā ir viena situācija.
Ja tas īsākā laikā būtiski pieaug, tā jau ir cita informācija, kuru ārstam nepieciešams izvērtēt.
Tāpēc iepriekšējie PSA rezultāti ir vērtīgi — tie ļauj redzēt tendenci, nevis tikai vienu skaitli.
KO NEDARĪT PIRMS PSA ANALĪZES?
Arī te ir nianses.
PSA līmeni iespējams īslaicīgi paaugstināt, tāpēc PCF ( Prostate Cancer Foundation) iesaka vismaz 48 stundas pirms analīzes izvairīties no ejakulācijas un intensīvas fiziskas slodzes, īpaši riteņbraukšanas.
Ārstam jāpasaka arī par lietotajiem medikamentiem.
Piemēram, finasterīds un dutasterīds PSA līmeni var pazemināt un tādējādi ietekmēt rezultāta interpretāciju. Arī nesenas manipulācijas urīnceļos vai urīnpūslī var ietekmēt PSA.
Tāpēc pirms analīzes nevajag mēģināt kļūt par savu urologu.
Pasaki ārstam, ko lieto un kas pēdējā laikā noticis ar Tavu veselību.
KAS NOTIEK, JA PSA IR PAAUGSTINĀTS?
Pirmais solis ne vienmēr ir biopsija.
Ja PSA ir tikai nedaudz paaugstināts, ārsts var ieteikt analīzi atkārtot.
Atkarībā no situācijas tālāk var tikt izmantota prostatas magnētiskā rezonanse, PSA blīvuma noteikšana, papildu asins vai urīna testi un citi izmeklējumi. Tikai pēc kopējā riska izvērtēšanas var tikt lemts par biopsijas nepieciešamību.
Un te ir būtiskākais:
PSA ir skrīninga, nevis diagnostikas tests.
Prostatas vēža diagnozi apstiprina biopsija.
KĀPĒC VISPĀR PĀRBAUDĪT PSA, JA NEKAS NESĀP?
Tieši tāpēc, ka nekas nesāp.
Agrīns prostatas vēzis parasti simptomus nerada. PSA analīzes mērķis ir palīdzēt atrast slimību laikā, kad tā vēl ir agrīnā stadijā un ārstēšanas iespējas ir labākas.
PCF iesaka par PSA skrīningu ar ārstu sākt runāt ap 45 gadu vecumu, bet paaugstināta riska vīriešiem — jau ap 40 gadiem. Pie paaugstināta riska PCF pieskaita, piemēram, izteiktu prostatas vai noteiktu citu vēžu ģimenes anamnēzi un noteiktas iedzimtas gēnu izmaiņas.
Te gan ir svarīga piebilde: šie ir ASV Prostate Cancer Foundation ieteikumi. Latvijā profilaktisko pārbaužu kārtība un rekomendācijas var atšķirties, tāpēc par sev piemērotāko PSA pārbaudes vecumu un biežumu jārunā ar ģimenes ārstu vai urologu.
VIENA ASINS ANALĪZE NAV DIAGNOZE. BET TĀ VAR BŪT SĀKUMS
Vīriešiem ir interesantas attiecības ar veselību.
Kamēr nekas nesāp, viss ir kārtībā.
Kad sāp — vēl mazliet pagaidīsim.
Kad ļoti sāp — varbūt jāpiezvana ārstam.
Ar prostatas vēzi šī stratēģija nav īpaši gudra.
PSA analīze ir vienkārša asins analīze. Tā nepasaka visu. Tā nav perfekta. Un paaugstināts rezultāts automātiski nenozīmē vēzi.
Bet tā var pateikt:
šeit vajadzētu paskatīties rūpīgāk.
Un dažreiz tieši tas ir viss, kas nepieciešams, lai slimību atrastu laikus.
⸻
Avots: raksts sagatavots, izmantojot Prostate Cancer Foundation materiālu “What is a PSA Test? Understanding Prostate-Specific Antigen”.
___
Izlasīt Prostate Cancer Foundation oriģinālo rakstu: ŠEIT
