Skip to content Skip to footer

Depresija


Depresija ir slimība, kura ietekmē vīrieša domas, emocijas, fiziskā ķermeņa reakcijas un uzvedību. Katrs kādā dzīves posmā var sajusties nelaimīgs, noskumis vai nevajadzīgs, taču tas vienmēr neliecina par saslimšanu ar depresiju. Depresija ietekmē spriest spēju, domāšanu , tā traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, reizēm, radot sajūtu, ka dzīvot nav vērts. Depresija mūsdienās ir ārstējama slimība, tāpēc svarīgi ir laicīgi doties pie speciālista, lai saņemtu atbilstošu palīdzību.

VISS PAR DEPRESIJU


KĀDAS IR PAZĪMES UN SIMPTOMI?

Par biežākajiem depresijas simptomi var uzskatīt pastāvīgi interešu trūkumu, pastāvīgi nomāktu garastāvokli, vienaldzības sajūta, enerģijas izsīkums un nespēks. Sakaroties ar depresiju cilvēkam sagādā problēmas priecāties par notikumiem un lietām, kas agrāk sagādāja prieku un gandarījumu. Bieži novērojama vainas sajūta, šaubas par nākotnes redzējumu, nepamatotas un drūmas domas. Depresija ietekmē vīrieša miegu, spriestspēju, var izraisīt lēnīgumu un ietekmēt apetīti, tas var rosināt galvas sāpes, lēnīgumu un muguras sāpes. Ja depresija ir smaga , iespējams pašnāvnieciskas tieksmes, halucinācijas un pazūd saikne, rodas halucinācijas nesaistītas ar īštenību un ar realitāti.

Daži no depresijas veidiem

Ja vairākkārt dzīves laikā atkārtojas depresīvas epizodes, tos dēvē par rekurentiem depresīvi traucējumiem.

  • Trauksmaina depresija – depresīvu noskaņojumu pavada izteikta trauksme, nemiers un sasprindzinājums.
  • Atipiska depresija – raksturojas ar mainīgu garastāvokli, pastiprinātu miegainību un apetīti.
  • Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību,
    aizkaitināmību, traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd dažu nedēļu laikā, taču daļai sieviešu šie simptomi ar laiku kļūst intensīvāki un pārvēršas depresijā, kas apgrūtina rūpes gan par bērnu, gan sevi pašu.
  • Maskēta depresija – var izpausties ar fiziskām sūdzībām un izmanītu uzvedību, piemēram, vielu lietošanu, aizraušanos ar azartspēlēm, pārstrādāšanos.
  • Sezonāli garastāvokļa traucējumi – atipiskas depresijas simptomi rudenī un ziemā, kad ir saīsināts diennakts gaišais periods. Traucējumi biežāk novērojami ziemeļu puslodes valstīs.
  • Depresija gados vecākiem cilvēkiem – sociālo lomu maiņa, tuvinieku zaudējumi, sociāla norobežošanās, fiziskā stāvokļa pasliktināšanās un fiziskas saslimšanas var veicināt depresijas attīstību. Depresija nav normāla novecošanās pazīme!
  • Depresija bērniem – nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.

Kādi ir depresijas cēloņi un riska faktori?

Augstākā riska grupā saslimt ar šo slimību ir vīriešiem, kuru radinieki paši cietuši no depresijas epizodēm un tiem, kas ar šādām epizodēm saskārušies esot bērni, piedzīvojot kādu psiholoģisku traumu, kuriem ir noteiktas personības iezīmes – paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums. Ilgstošs stress un bezdarbs, zemi ienākumi un alkohola un narkotisko vielu lietošana arī ir saistīta ar augstāku depresijas attīstības risku.

Kā diagnosticē depresiju?

Ja ir aizdomas par depresiju, tad ieteicams apmeklēt ārstu psihiatru vai psihoterapeitu, lai sarunas laikā , uzklausot vīrieša sajūtas, domas , sūdzības un uzvedību . Lai būtu iespējams noteikt diagnozi, pacientu sūdzībām ir nepieciešams atbilst starptautiskiem klasifikācijas kritērijiem depresijas noteikšanai. Ir nepieciešams veikt virkni papildus izmeklējumus un testus, lai būtu iespējams izslēgt fiziskas saslimšanas iespējamību.

Kā ārstē depresiju?

Depresija nepāriet pati no sevis. Ja ciešat no depresijas simptomiem, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/vai psihoterapiju. Pieejamie medikamenti , ko lieto ārsta uzraudzībā var nodrošināt pilnīgu izārstēšanos bez atkarību izraisoša efekta. Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preparātus. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai
slimnīcā.

Informatīvie tālruņi


1. Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” diennakts krīzes tālruņi:

6 7222922 (Lattelecom)
2 7722292 (Bite)

2. VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis (visu diennakti)

116111

3. Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis (darba
dienās no plkst.17.00 līdz 8.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti)

6 6016001

4. Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvais tālrunis
konsultācijām par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem
(darba dienās no plkst.8.30 līdz 17.00)

80001234

5. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārkārtas tālrunis (visu diennakti)

113

Par projektu

Pareizās izvēles jautājumos, kas skar vīrieša veselību, veselības pārbaudes un atbildība pret sevi. Mēs esam, lai vīrietis apzinātos, cik forši ir būt vīrietim, sniedzot vīrietim saprotamā valodā informāciju par viņa veselību. Informējam par veselības pārbaudēm un riskiem, ko ņemt vērā, lai saglabātu augstu dzīves kvalitāti arī pēc desmit gadiem. Mūsu mērķis ir, lai vīrieši nemirtu no slimībām, kuras savlaicīgi diagnosticējot ir ārstējamas. Mēs vēlamies lai vīrieši Latvijā dzīvotu ilgu, kvalitatīvu un veselīgāku dzīvi. 

Atbalstītāji

Uzņēmumi un organizācijas

Vīru Tests © 2021. Visas tiesības aizsargātas.

Grozs
  • No products in the cart.