Skip to content Skip to footer

Depresija


Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Svarīgi laikus vērsties pie
speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība.

VISS PAR DEPRESIJU


KĀDAS IR PAZĪMES UN SIMPTOMI?

Depresijas biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks, kurš cieš no depresijas, nespēj priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu. Parādās nepamatota vainas sajūta. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks.
Depresijas gadījumā ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus.
Depresijas simptomi ir arī traucēts miegs, izmainīta apetīte, lēnīgums kustībās un domāšanā, sasprindzinājums, neizskaidrojamas fiziskas sūdzības – galvas vai muguras sāpes. Nopietnākos gadījumos var parādīties domas par pašnāvību. Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas.

Daži no depresijas veidiem

Rekurenti depresīvi traucējumi – depresijas epizodes dzīves laikā atkārtojas vairākkārt.

  • Trauksmaina depresija – depresīvu noskaņojumu pavada izteikta trauksme, nemiers un sasprindzinājums.
  • Atipiska depresija – raksturojas ar mainīgu garastāvokli, pastiprinātu miegainību un apetīti.
  • Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību,
    aizkaitināmību, traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd dažu nedēļu laikā, taču daļai sieviešu šie simptomi ar laiku kļūst intensīvāki un pārvēršas depresijā, kas apgrūtina rūpes gan par bērnu, gan sevi pašu.
  • Maskēta depresija – var izpausties ar fiziskām sūdzībām un izmanītu uzvedību, piemēram, vielu lietošanu, aizraušanos ar azartspēlēm, pārstrādāšanos.
  • Sezonāli garastāvokļa traucējumi – atipiskas depresijas simptomi rudenī un ziemā, kad ir saīsināts diennakts gaišais periods. Traucējumi biežāk novērojami ziemeļu puslodes valstīs.
  • Depresija gados vecākiem cilvēkiem – sociālo lomu maiņa, tuvinieku zaudējumi, sociāla norobežošanās, fiziskā stāvokļa pasliktināšanās un fiziskas saslimšanas var veicināt depresijas attīstību. Depresija nav normāla novecošanās pazīme!
  • Depresija bērniem – nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.

Kādi ir depresijas cēloņi un riska faktori?

Lielāks risks saslimt ar depresiju ir cilvēkiem, kuriem tuvi radinieki cietuši no atkārtotām depresijas epizodēm, tiem, kuri paši dzīves laikā (īpaši bērnībā) piedzīvojuši kādu nopietnu psiholoģisku traumu, kuriem ir noteiktas personības iezīmes – paškritiskums,
perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums. Ilgstošs stress un bezdarbs, zemi ienākumi un alkohola un narkotisko vielu lietošana arī ir saistīta ar augstāku depresijas attīstības risku. Sievietēm divas reizes biežāk diagnosticē depresiju, iespējams, tādēļ, ka sievietes labprātāk vēršas pēc palīdzības. Depresīvus simptomus var izraisīt arī fiziska slimība un dažu medikamentu lietošana.

Kā diagnosticē depresiju?

Sarunā ar speciālistu tiek noskaidrotas pacienta sūdzības, domas, sajūtas, uzvedības veidi. Depresijas diagnoze tiek noteikta, ja pacienta sūdzības atbilst noteiktiem Starptautiskās slimību klasifikācijas kritērijiem. Atsevišķos gadījumos sarunas laikā tiek
izmantoti īpaši diagnostiskie testi. Lai precizētu depresijas diagnozi un izslēgtu fiziskas saslimšanas iespējamību, ārsts papildus nozīmē izmeklējumus un analīzes.

Kā ārstē depresiju?

Depresija nepāriet pati no sevis. Ja ciešat no depresijas simptomiem, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/vai psihoterapiju. Depresijas ārstēšanā izmantotie jaunākās paaudzes medikamenti, kuru lietošana
saskaņota ciešā sadarbībā ar ārstu, ir efektīvs līdzeklis depresijas uzveikšanai līdz pat pilnīgai izveseļošanās iespējai bez atkarību izraisoša efekta. Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preparātus. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai
slimnīcā.

Informatīvie tālruņi


1. Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” diennakts krīzes tālruņi:

6 7222922 (Lattelecom)
2 7722292 (Bite)

2. VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis (visu diennakti)

116111

3. Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis (darba
dienās no plkst.17.00 līdz 8.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti)

6 6016001

4. Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvais tālrunis
konsultācijām par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem
(darba dienās no plkst.8.30 līdz 17.00)

80001234

5. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārkārtas tālrunis (visu diennakti)

113

Par projektu

Mēs vēlamies, lai vīrieši Latvijā izdara pareizās izvēles jautājumos, kas saistīti ar viņu veselību, sniedzot viņiem informāciju par vīrieša veselību vieglā, vīriešiem saprotamā valodā. Par iespējā kā savu veselību uzlabot un kādas veselības pārbaudes veikt šodien un uzlabot savu dzīves kvalitāti ikdienā. Mēs vēlamies, lai mūsu brāļi, Tēvi un citi ģimenē svarīgie vīrieši mūs neatstātu no slīmībām, kuras savlaicīgi diagnosticējot ir ārstējamas. Mēs vēlamies lai vīrieši Latvijā dzīvotu ilgāku un veselīgāku dzīvi. 

Atbalstītāji

Uzņēmumi un organizācijas

Vīru Tests © 2021. Visas tiesības aizsargātas.

Grozs
  • No products in the cart.