Par biežākajiem depresijas simptomi var uzskatīt pastāvīgi interešu trūkumu, pastāvīgi nomāktu garastāvokli, vienaldzības sajūta, enerģijas izsīkums un nespēks. Sakaroties ar depresiju cilvēkam sagādā problēmas priecāties par notikumiem un lietām, kas agrāk sagādāja prieku un gandarījumu. Bieži novērojama vainas sajūta, šaubas par nākotnes redzējumu, nepamatotas un drūmas domas. Depresija ietekmē vīrieša miegu, spriestspēju, var izraisīt lēnīgumu un ietekmēt apetīti, tas var rosināt galvas sāpes, lēnīgumu un muguras sāpes. Ja depresija ir smaga , iespējams pašnāvnieciskas tieksmes, halucinācijas un pazūd saikne, rodas halucinācijas nesaistītas ar īštenību un ar realitāti.

Ja vairākkārt dzīves laikā atkārtojas depresīvas epizodes, tos dēvē par rekurentiem depresīvi traucējumiem.

• Trauksmaina depresija – depresīvu noskaņojumu pavada izteikta trauksme, nemiers un sasprindzinājums.
• Atipiska depresija – raksturojas ar mainīgu garastāvokli, pastiprinātu miegainību un apetīti.
• Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību,
  aizkaitināmību, traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd dažu nedēļu laikā, taču daļai sieviešu šie simptomi ar laiku kļūst intensīvāki un pārvēršas depresijā, kas apgrūtina rūpes gan par bērnu, gan sevi pašu.
• Maskēta depresija – var izpausties ar fiziskām sūdzībām un izmanītu uzvedību, piemēram, vielu lietošanu, aizraušanos ar azartspēlēm, pārstrādāšanos.
• Sezonāli garastāvokļa traucējumi – atipiskas depresijas simptomi rudenī un ziemā, kad ir saīsināts diennakts gaišais periods. Traucējumi biežāk novērojami ziemeļu puslodes valstīs.
• Depresija gados vecākiem cilvēkiem – sociālo lomu maiņa, tuvinieku zaudējumi, sociāla norobežošanās, fiziskā stāvokļa pasliktināšanās un fiziskas saslimšanas var veicināt depresijas attīstību. Depresija nav normāla novecošanās pazīme!
• Depresija bērniem – nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.

Augstākā riska grupā saslimt ar šo slimību ir vīriešiem, kuru radinieki paši cietuši no depresijas epizodēm un tiem, kas ar šādām epizodēm saskārušies esot bērni, piedzīvojot kādu psiholoģisku traumu, kuriem ir noteiktas personības iezīmes – paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums. Ilgstošs stress un bezdarbs, zemi ienākumi un alkohola un narkotisko vielu lietošana arī ir saistīta ar augstāku depresijas attīstības risku.

Ja ir aizdomas par depresiju, tad ieteicams apmeklēt ārstu psihiatru vai psihoterapeitu, lai sarunas laikā , uzklausot vīrieša sajūtas, domas , sūdzības un uzvedību . Lai būtu iespējams noteikt diagnozi, pacientu sūdzībām ir nepieciešams atbilst starptautiskiem klasifikācijas kritērijiem depresijas noteikšanai. Ir nepieciešams veikt virkni papildus izmeklējumus un testus, lai būtu iespējams izslēgt fiziskas saslimšanas iespējamību.

Depresija nepāriet pati no sevis. Ja ciešat no depresijas simptomiem, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/vai psihoterapiju. Pieejamie medikamenti , ko lieto ārsta uzraudzībā var nodrošināt pilnīgu izārstēšanos bez atkarību izraisoša efekta. Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preparātus. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai
slimnīcā.