r cilvēki, kuri nedzer. Un ir cilvēki, kuri nedzer, bet katrā pasākumā par to ir spiesti aizstāvēties tā, it kā būtu izdarījuši kaut ko aizdomīgu.
“Ko Tu nedzer?”
“Kas noticis?”
“Tu slims?”
“Nu vienu jau vari.”
Alkohols, iespējams, ir vienīgā viela, kuras nelietošana sabiedrībā regulāri jāpaskaidro.
Par skaidru dzīvi, dzeršanas normalizēšanu, paģirās pazaudētām dienām un godīgu skatienu pašam uz sevi sarunājos ar Agri, projekta “30 dienas skaidrā” veidotāju.
Agris nav nedzērāju eņģelis. Viņš pats daudzus gadus lietoja alkoholu, nonāca līdz ikdienišķai dzeršanai un vienā brīdī sarēķināja, ka alkohola dēļ no savas dzīves pazaudējis aptuveni tūkstoti dienu. Tā arī radās projekts “1000 dienas skaidrā”.
Ne tāpēc, lai pēc tūkstošās dienas sarīkotu ballīti. Tāpēc, lai saprastu, ko alkohols pa šiem gadiem bija paņēmis.
TŪKSTOTIS PAZAUDĒTU DIENU
Dzeršana ne vienmēr sākas dramatiskā veidā. Divdesmit gadu vecumā Agrim tā bija piektdiena vai sestdiena. Studijas. Brīvība. Ballītes. Reizi nedēļā.
Četrpadsmit gadus vēlāk šīs reizes jau varēja saskaitīt simtos. Pa vidu bija arī posms, kad emocionāls sabrukums privātajā un profesionālajā dzīvē alkohola lietošanu padarīja gandrīz ikdienišķu.
Iedzer. Aizej uz darbu. Atgriezies mājās. Iedzer vēlreiz.
Ārēji cilvēks funkcionē. Tas nenozīmē, ka viņš dzīvo.
Agris sarēķināja ne tikai vakarus, kuros dzēra. Viņš pieskaitīja arī nākamās dienas — paģiras, nogurumu, bezjēdzīgu gulēšanu, solījumu nepildīšanu un laiku, kurā nekas netika izdarīts.
Sanāca aptuveni tūkstotis dienu. Gandrīz trīs dzīves gadi. Ne obligāti bezsamaņā. Vienkārši līdz galam nenodzīvoti.
NEDZERŠANA NEATRISINA VISAS PROBLĒMAS
Būtu skaisti pateikt, ka pietiek pārtraukt lietot alkoholu un dzīve pati kļūst lieliska. Nekļūst.
Rēķini nepazūd. Attiecības pašas nesalabojas. Bērnības traumas no organisma neizčurājas kopā ar pēdējo promili.
Taču, pārtraucot dzert, beidzot var sākt risināt tās problēmas, kuru dēļ cilvēks dzēra.
Alkohols bieži nav pati pirmā problēma. Tas ir veids, kā uz laiku no tās aizbēgt.
Stress. Vientulība. Neapmierinātība. Dusmas. Bezcerība. Nogurums. Sajūta, ka dzīve nav tāda, kādu to biji iedomājies.
Glāze uz brīdi to visu apslāpē. No rīta nekas nav pazudis. Klāt tikai nāk paģiras.
“MAN JAU NAV TIK TRAKI”
Lielākā daļa cilvēku sevi nesalīdzina ar savu labāko iespējamo dzīvi. Viņi salīdzina sevi ar kādu, kuram ir sliktāk.
Es vēl strādāju. Man ir ģimene. Es nedzeru katru dienu. Es dzeru tikai brīvdienās. Es neesmu zem tilta.
Tieši šeit sākas ļoti ērta pašapmānīšana. Kamēr cilvēks nav zaudējis darbu, ģimeni un spēju pats aiziet līdz veikalam, šķiet, ka problēmas nav.
Agris savu zemāko punktu izvēlējās pats. Viņam nebija jāgaida, līdz dzīve sabruks pilnībā. Viņš redzēja svara pieaugumu, nemieru, konfliktus un sajūtu, ka dzīves trajektorija iet uz leju.
Ar to pietika.
Apakšējais punkts nav obligāti vieta, kur zemāk vairs nav iespējams nokrist. Tas var būt brīdis, kad pats nolem: pietiek.
MĒS NEDZERAM. MĒS IEDZERAM.
Latviešu valodā alkoholam ir ļoti maigi apzīmējumi.
Aliņš. Vīniņš. Šampiņš. Mazliet drosmei. Vienu uz miegu. Vienu pie gaļas. Vienu par satikšanos. Vienu par aizgājēju. Vienu par to, ka nav nekā cita, par ko dzert.
Vārdi kļūst mīļāki. Vielas iedarbība nemainās.
Alkohols mūsu sabiedrībā ir tik normalizēts, ka cilvēkam bieži ir jāattaisnojas nevis par lietošanu, bet par nelietošanu.
Pie galda ir pieņemams noteikts vidējais dzeršanas ātrums. Ja dzer lēnāk — jautā, kas ar Tevi nav kārtībā. Ja dzer ātrāk — arī problēma. Ja nedzer vispār — sākas izmeklēšana.
Vai esi slims? Vai lieto zāles? Vai esi kļuvis reliģiozs? Vai Tev bijusi problēma?
Varbūt cilvēks vienkārši šodien negrib dzert. Ar to vajadzētu pietikt.
ALKOHOLS IR TIK NORMALIZĒTS, KA SKAIDRĪBA ŠĶIET AIZDOMĪGA
Mūsu vēsturē dzeršana ilgi bijusi ne tikai pieņemta, bet gandrīz obligāta. Tā nodota no paaudzes paaudzē kā svētku sastāvdaļa, atpūta, drosmes avots un metode, kā tikt galā ar dzīvi.
Daudzi ir redzējuši, ko alkohols izdarījis viņu tēviem, vectēviem un ģimenēm. Un tomēr atkārto to pašu.
Ne tāpēc, ka visi būtu stulbi. Tāpēc, ka tas ir pazīstamais modelis.
Jautājums ir vienkāršs: vai Tu esi gatavs pateikt — pie manis tas apstāsies?
Ne visu, ko esi saņēmis mantojumā, vajag nodot tālāk saviem bērniem.
JA PIEKTDIEN DZER, SESTDIENA JAU IR IEPLĀNOTA
Alkohols nepaņem tikai vakaru. Tas paņem arī nākamo rītu. Dažreiz visu nākamo dienu.
Cilvēks jau iepriekš zina, ka sestdien jutīsies slikti. Tāpēc neko neplāno. Neizbrauc ar ģimeni. Neiet pastaigā. Nepabeidz sen atliktu darbu. Neatnāk palīdzēt draugam.
Viņš saka: “Man sestdien ir dzimšanas diena.”
Patiesībā dzimšanas diena ir sestdien. Paģiras jau ieplānotas svētdienai.
Darba dienās cilvēks nav pieejams, jo strādā. Brīvdienās nav pieejams, jo dzer vai atkopjas.
Un tad sieva vienā brīdī jautā: kur ir tas vīrietis, kuru es apprecēju?
Viņš taču formāli nekur nav pazudis. Vienkārši jau vairākus gadus nav īsti klātesošs.
SKAIDRĪBA ATBRĪVO VAIRĀK NEKĀ VIENU VAKARU
Kad cilvēks piektdienas vakarā nedzer, viņš iegūst ne tikai to vakaru. Viņš iegūst labi izgulētu nakti, sestdienas rītu, enerģiju, labāku noskaņojumu, spēju būt kopā ar bērniem, iespēju sportot, laiku grāmatai, laiku savam hobijam un laiku projektam, kuru gadiem atlika.
Alkohola vietā kaut kam būs jāienāk.
Sākumā cilvēks var pat nezināt, ko viņš vispār grib darīt. Daudzi ļoti labi zina, ko negrib. Daudz grūtāk pateikt, ko grib.
Kad pazūd dzeršana, var izrādīties, ka cilvēkam nav hobiju. Nav interešu. Nav pat pieraduma būt pašam ar sevi.
Tas var būt neērti. Taču tieši tur sākas jauna dzīve, nevis tikai vecās dzīves turpinājums bez pudeles.
TU KĻŪSTI PAR TO, KO REGULĀRI DARI
Ja katru piektdienu dzer un katru sestdienu pavadi uz dīvāna, ar laiku tas kļūst par identitāti.
Tu vairs neesi cilvēks, kurš reizēm jūtas slikti pēc alkohola. Tu esi cilvēks, kurš sestdienās neko nedara. Kurš ir noguris. Kašķīgs. Neieinteresēts. Kuram nekam nav spēka.
Kad alkoholu izņem no ikdienas, personība sāk mainīties.
Ne mistiskā veidā. Vienkārši Tu sāc darīt citas lietas.
Lasīt. Kustēties. Strādāt pie savām idejām. Pildīt solījumus. Būt klātesošs.
No dīvāna žvamstekļa vari kļūt par cilvēku, kurš atkal kontrolē savu dzīvi.
Ne vienā dienā. Bet dienu pēc dienas.
KĀ SAPRAST, KA ALKOHOLS JAU TRAUCĒ?
Ne vienmēr svarīgākais ir izdzertais daudzums. Pievērs uzmanību tam, cik lielu vietu alkohols ieņem Tavās domās.
Vai gaidi piektdienu tāpēc, ka varēsi dzert? Vai jau mēnesi iepriekš zini, kuros pasākumos piedzersies? Vai organizē savu nākamo dienu ap paģirām? Vai kļūsti neapmierināts, ja pasākumā nav alkohola? Vai Tev ir grūti iedomāties kāzas, koncertu, laivošanu, pirti vai jubileju skaidrā? Vai bieži saki: “Es jau neesmu alkoholiķis”?
Noliegums pats par sevi vēl nav diagnoze. Taču reizēm tas ir signāls, ka jautājums ir pārāk neērts, lai uz to godīgi atbildētu.
“ES TAUPOS RĪTDIENAI”
Ko teikt pasākumā, kad kāds jautā, kāpēc nedzer?
Var izdomāt simts attaisnojumus. Lietoju zāles. Rīt jābrauc. Sāp galva. Ārsts neļauj. Esmu uz diētas.
Agris piedāvā daudz vienkāršāku atbildi:
Es taupos rītdienai.
Šajā teikumā nav kauna. Nav attaisnošanās. Nav sajūtas, ka kaut ko sev atņem.
Tieši pretēji.
Tu izvēlies rītdienu. Izvēlies pamosties skaidrā. Izvēlies savus plānus. Izvēlies to, ka cilvēki varēs ar Tevi rēķināties.
Un, iespējams, tas ir viens no labākajiem skaidrības skaidrojumiem.
Nevis: “Es nedrīkstu.”
Bet: “Man rītdiena ir svarīgāka.”
NEDZERŠANA NAV TIKAI ATTURĒŠANĀS
Ir atšķirība starp divām frāzēm:
Es neesmu dzēris.
un
Es esmu skaidrā.
Pirmajā cilvēks joprojām var gaidīt dienu, kad atkal drīkstēs. Viņš turas. Skaita. Cieš.
Otrajā skaidrība kļūst par apzinātu izvēli un daļu no identitātes.
Nevis tas, ko šodien neizdarīji. Bet tas, kas Tu šodien esi.
Tāpēc pārmaiņu sākumā svarīgi nav tikai pateikt: “Es vairs negribu dzert.”
Daudz spēcīgāk ir pateikt: “Es gribu būt skaidrā.”
VIENA DIENA
Tūkstoš dienas skan labi projekta nosaukumā. Cilvēkam, kurš tikko sāk, tas var izklausīties pēc mūža ieslodzījuma.
Tāpēc narkoloģijā un atkarību pārvarēšanā bieži runā par vienu dienu.
Nevis visu atlikušo mūžu.
Šodien.
No rīta noslēdz ar sevi vienošanos: Šodien es būšu skaidrā.
Vakarā pasaki sev paldies, ka solījumu izpildīji.
Rīt izdari to vēlreiz.
Atkarībai ļoti patīk lieli, neskaidri solījumi. “No pirmdienas.” “No jaunā gada.” “Pēc dzimšanas dienas.” “Kad būs mazāk stresa.”
Viena konkrēta diena ir daudz grūtāk apmānāma.
BEIDZ SEV DIRST
Atkarībai bieži blakus iet melošana.
Par daudzumu. Par biežumu. Par sekām. Par to, kāpēc kavēji. Par to, kāpēc neatnāci. Par to, ka vari jebkurā brīdī pārtraukt. Par to, ka šī patiešām bija pēdējā reize.
Meli citiem parasti sākas ar meliem sev.
Pārmaiņas sākas pretēji. Ar godīgu atbildi.
Cik daudz es dzeru? Ko tas man maksā? Ko es alkohola dēļ neizdaru? Kam esmu licis vilties? Kā es jūtos nākamajā dienā? Vai es tiešām kontrolēju alkoholu, vai alkohols jau kontrolē manus plānus?
Dažreiz pats veselīgākais, ko vari izdarīt, ir beidzot beigt sev dirst.
SKAIDRĀ VAR PIEDZĪVOT PAŠA DZĪVI
Agris stāsta, ka daudzus gadus bija laivojis, bet tikai pēc alkohola atmešanas pirmo reizi laivoja pilnībā skaidrā.
Tikai tad saprata, ko nozīmē būt klātesošam tajā, ko dari.
Tas attiecas ne tikai uz laivošanu.
Cilvēki dzer kāzās. Koncertos. Pirtī. Ceļojumos. Pirms uzstāšanās. Pēc uzstāšanās. Lai svinētu. Lai sērotu. Lai būtu drosmīgāki.
Un dzīves beigās var izrādīties, ka biji visos svarīgajos notikumos, bet nevienā nebiji līdz galam klātesošs.
Nopirki koncerta biļeti. Pusi koncerta nostāvēji rindā pēc alus. Otru pusi — pie tualetes.
Formāli biji koncertā. Patiesībā biji loģistikas pasākumā starp bāru un pisuāru.
Skaidrība nepadara visus notikumus automātiski brīnišķīgus. Tā vismaz ļauj piedzīvot tos tādus, kādi tie patiešām ir.
TRAJEKTORIJA
Dzīve skaidrā nav taisna līnija uz augšu.
Arī tad būs šķiršanās, slimības, nāves, neveiksmes, dusmas un vilšanās.
Atšķirība ir tajā, ko ar šīm problēmām dari.
Vienā scenārijā tās risini. Otrā — nodzer.
Problēma no tā nepazūd. Vienkārši nākamajā dienā tai pievienojas vēl viena.
Agris to skaidro ar divām dzīves trajektorijām.
Regulāra alkohola lietošana parasti velk uz leju: sliktāks miegs, lielāks svars, mazāk enerģijas, vairāk konfliktu, sliktāka pašsajūta un mazāka spēja īstenot iecerēto.
Skaidra dzīve pati par sevi negarantē panākumus. Taču tā dod daudz labāku iespēju tos sasniegt.
KO DARĪT, JA SAPROTI, KA ALKOHOLS TRAUCĒ?
Pirmais solis nav sev uzlikt diagnozi. Pirmais solis ir gribēt pārmaiņas.
Vari sākt ar vienu dienu. Vari izmēģināt trīsdesmit dienas skaidrā. Vari runāt ar cilvēku, kurš saprot atkarību mehānismus. Vari vērsties pie ārsta vai atkarību speciālista, īpaši tad, ja lietošana ir regulāra, intensīva vai tās pārtraukšana izraisa izteiktu fizisku pašsajūtas pasliktināšanos.
Nav jāgaida tilts. Nav jāgaida, līdz ģimene aiziet. Nav jāgaida, līdz ķermenis vairs nevar izturēt.
Vari izvēlēties savu nulles punktu pats.
Šodien.
TAUPIES RĪTDIENAI
Varbūt Tev tiešām nav tik traki.
Varbūt alkohols vēl nav atņēmis darbu, attiecības vai veselību.
Bet jautājums nav tikai par to, ko tas jau ir atņēmis.
Jautājums ir arī par to, ko tas neļauj iegūt.
Laiku. Mieru. Klātbūtni. Enerģiju. Uzticību. Attiecības. Projektus. Sestdienas rītus. Dzīvi, kuru nevajag pārciest.
Tāpēc nākamajā reizē, kad kāds jautā, kāpēc nedzer, Tev nav nekas ilgi jāskaidro.
Es taupos rītdienai.
Ar to pilnīgi pietiek.
NOSKATIES PILNO SARUNU
Pilnajā SVĒTUĻA sarunā ar Agri runājam par projektu “1000 dienas skaidrā”, alkohola normalizēšanu Latvijā, paģirās zaudēto laiku, attiecībām, identitāti un dzīvi bez alkohola.
KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?
Projektā “30 dienas skaidrā” iespējams saņemt informāciju, atbalstu un praktiskus instrumentus, lai izmēģinātu dzīvi bez alkohola.
Vairāk informācijas par 30 dienām skaidrā ŠEIT
Ja alkohola lietošana ir ilgstoša vai intensīva, nepārtrauc to pēkšņi bez profesionāla padoma — drošākais ceļš ir konsultēties ar ģimenes ārstu, narkologu vai citu atkarību ārstēšanas speciālistu.
Skaidrība nav tikai atteikšanās no alkohola. Tā ir iespēja beidzot būt klāt savā dzīvē.
