Skip to content Skip to footer

 

KAS TAS IR?


Hepatīts, kas sarunvalodā tiek dēvēts arī par “dzelteno kaiti” ir aknu iekaisums un ādas un gļotādu dzelte ir viena no izplatītākajām aknu iekaisuma, jeb hepatīta pazīmēm.

 

VISS PAR B HEPATĪTU


KAS TAS IR?

Aknas veic svarīgu funkciju cilvēka organisma, tā iekaisumu dēvē par hepatītu, jeb “dzelteno kaiti”. Aknas ir orgāns, kas pilda vairākas svarīgas funkcijas, tās piedalās gremošanas procesā, cīnās ar dažāda veida infekcijām un attīra cilvēka asinis. Ir vairāki paradumi, kas ar izraisīt aknu iekaisumu, tie var būt medikamenti, pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās un ģenētiskas slimības. Biežākais cēlonis, kas izraisa hepatītu ir vīrusi, A, B un C hepatīta vīrusi.

KĀDAS IR PAZĪMES UN SIMPTOMI?

Pirmās pazīmes par hepatītu novērojamas vidēji 120 dienu laikā, bet tās var parādīties laika posmā no 35 līdz 180 dienām . 60 – 70% gadījumu infekcija norit bez simptomiem, un lielākai daļai pacientu organisms atbrīvojas no vīrusa. Akūtā B hepatīta gadījumā 30 – 40% gadījumu saslimšana norit ar tai raksturīgiem simptomiem, kuri var ilgt līdz sešiem mēnešiem:

  • Nespēks, bezmiegs, apetītes trūkums; 
  • Paaugstināta ķermeņa temperatūra; 
  • Sāpes locītavās; 
  • Sāpes vēderā, nelaba dūša, vemšana; 
  • Acu baltumu dzelte, ādas dzelte; 
  • Tumšs urīns un gaiši izkārnījumi.

ĀRSTĒŠANĀS IESPĒJAS

Akūta B hepatīta gadījumā rekomendē atpūtu, atbilstošu diētu, šķidrumu lietošanu un ārsta uzraudzību. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšana slimnīcā. B hepatītu iespējams izārstēt divu mēnešu laikā. Nepilnīgas izārstēšanas rezultātā, infekcija var attīstīties hroniskā formā, kad nepieciešams veikt regulāru aknu audu bojājumu pakāpi. Šāda situāciju var veidoties, ja hepatīts nav bijis diagnosticēts. Hroniska B hepatīta gadījumā valsts kompensējamo zāļu sarakstā ambulatorai ārstēšanai ir iekļautas noteiktas zāles ar 100% kompensācijas apmēru.

KĀ VAR INFICĒTIES?

Izplatītākais B hepatīta inficēšanās veids ir kontakts ar inficēta cilvēka ķermeņa šķidrumiem, tas ir asinīm, spermu, siekalām un vaginālo sekrētu.

B hepatīts izplatās, kontaktējoties ar inficēta cilvēka ķermeņa šķidrumiem. Biežāk inficēšanās notiek kontaktējoties ar asinīm, taču arī sperma, siekalas, vaginālais sekrēts un citi cilvēka bioloģiskie šķidrumi var saturēt B hepatīta vīrusu, līdz ar to
potenciāli bīstami.

B hepatītu izraisošais vīruss vesela cilvēka organismā nonāk caur bojājumiem cilvēka ādā vai gļotādā. Izplatītākie inficēšanās veidi:
  • Seksuālais kontakts ar inficētu personu, ja netiek lietots prezervatīvs;
  • Narkotisko vielu lietošana, ja tiek izmantoti kopīgi injicēšanās piederumi (šļirces, adatas) vai citi narkotiku gatavošanas vai lietošanas priekšmeti, kas piesārņoti ar inficētas personas asinīm;
  • Ārstniecības manipulācijas, ja netiek nodrošināti infekciju kontroles pasākumi, piemēram, atbilstoša instrumentu apstrāde, roku un virsmu dezinfekcija, medicīnisko cimdu maiņa, kad ir kontakts ar asinīm;
  • Dzemdību laikā jaundzimušais var inficēties no inficētas mātes;
  • Sadzīvē lietojot inficētas personas higiēnas piederumus (skuvekļi, zobu birstes u.c.), kas var traumēt ādu vai gļotādu;
  • Veicot skaistumkopšanas procedūras (pīrsingu, tetovēšanu, manikīru, pedikīru), ja netiek ievērotas darba piederumu lietošanas un apstrādes prasības;
  • Traumas, nelaimes gadījumi, piemēram, saduršanās ar asins piesārņotiem asiem priekšmetiem;

Inficēšanās asins pārliešanas rezultātā pašreiz nav aktuāls B hepatīta izplatīšanās veids, jo Latvijā un vairākās citās valstīs tiek nodrošināti nepieciešamie pasākumi, lai pārbaudītu donoru asinis. Austāks inficēšanās risks ir mazattīstītākās valstīs, kas nenodrošina pienācīgu kontroli donoru asinīm. Tāpēc , tūristam iekļūstot negadījumā, kad nepieciešams veikt asins pārliešanu ir augstākā riska grupā inficēties ar B hepatītu.

Cilvēka siekalas, sviedri, krēpas, Izkārnījumi, asaras, deguna izdalījumi, siekalas, urīns un masas atvemšanas laikā, netiek uzskatītas par inficējošām, ja tās nesatur asinis. Inficēšanās risks ar B hepatīta vīrusu, kontaktējoties ar šiem izdalījumiem, ir ļoti zems. B hepatīts
neizplatās klepojot, šķaudot, barojot bērnu ar krūti, caur apskāvieniem vai sarokojoties. Ļoti maza iespēja inficēties ar siekalām, lietojot kopēju traukus, jo izplatība ar pārtiku , dzeramo ūdeni un priekšmetiem ir reti novērojama.

Personas kam B hepatīts noris bez simptomiem vīrusu var izplatīt , tieši tāpat kā pacienti ar hronisku vai akūtu B hepatītu un kuriem ir novērojamas slimības pazīmes.

KĀ VAR IZVAIRĪTIES NO INFICĒŠANĀS?

Drošākais, reizē labākais un efektīvākais veids, lai aizsargātu sevi no inficēšanās ar B hepatīta vīrusa ir vakcīna, tā visa mūža garumā nodrošina organisma aizsardzību pret šo vīrus. Vakcinācijas kurss sevī ietver trīs vakcīnas, kuras pēc standarta shēmas jāveic 6 mēnešu termiņā. Iespējama vakcinācija arī pēc paātrinātās shēmas, piemērām, ceļotājiem, lai ātrāk sasniegtu nepieciešamu aizsardzību pirms ceļojuma.

Kopš 1997. gadā Latvijā tiek veikta jaundzimušo bērnu vakcinācija pret B hepatītu, kā rezultātā ievērojami samazinājās inficēšanās ar B hepatītu tieši bērnu un jauniešu vidū. Bērni tiek vakcinēti pret B hepatītu, bērna imunizācijas kalendāra ietvaros, bērnu vakcinācija ir pilnībā valsts apmaksāta . Medicīnas darbiniekiem un to profesiju pārstāvjiem, kuri pildot savus darba pienākumus bieži saskaras ar cilvēku asinīm, vakcinācija ir obligāta.

Vakcinēties pret B hepatītu būtu ieteicams arī šādām iedzīvotāju grupām:
  • Personām, kurām ir ilgstošs seksuāls vai tuvs sadzīves kontakts ar B hepatīta inficētu personu;
  • Augsta riska seksuālās uzvedības personām (bieži maina seksuālos partnerus, sniedz vai izmanto seksuālos pakalpojumus);
  • Injicējamo narkotiku lietotājiem;
  • Vīriešiem, kuriem ir sekss ar vīriešiem;
  • Ceļotājiem, kuri plāno ilgu laiku uzturēties mazattīstītajās valstīs;
  • Cilvēkiem, kuri atrodas ieslodzījumā;
  • Ar C hepatītu inficētām personām;
  • HIV inficētām personām;
  • Hemodialīžu pacientiem;
  • Ilgstošas uzturēšanās speciālo iestāžu iemītniekiem un darbiniekiem (psihoneiroloģiskās aprūpes, sociālo dienestu u. c.).

Minētām riskā grupām vakcinācija pret B hepatītu nav apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Lai vakcinētos, dodieties pie sava ģimenes ārsta vai uz tuvāko vakcinācijas iestādi, līdzi ņemot potēšanas pasi!
Citi profilakses pasākumi.

Ir ļoti ieteicams veikt regulāri testu sev un partnerim. Tas ir īpaši svarīgi, ja esat tikko iepazinušies, pašu drošībai– citās valstīs novērojams, ka šādās situācijās pāri uz pārbaudēm dodas kopā.

B Hepatīta profilakses pasākumi

B hepatīta profilakses pasākumi: ievērot drošu seksu, izvairīties no tetovēšanas, pīrsinga, manikīra, pedikīra pakalpojumu saņemšanas neoficiālajās šo pakalpojumu sniegšanas vietās, esot ceļojumā eksotiskās valstīs īpaši, ieteicams neskarties pie priekšmetiem, kas aptraipīti ar asinīm, tai skaitā sadzīves priekšmetiem un higiēnas līdzekļiem, injicējot narkotikas, izmantot tīras šļirces un citus piederumus.

Noderīgi resursi


 

 

 

DKC © 2024. Visas tiesības aizsargātas.