B HEPATĪTS
KAS TAS IR?
B hepatīts ir aknu iekaisums, ko izraisa B hepatīta vīruss jeb HBV. Aknas piedalās gremošanas procesā, attīra asinis un palīdz organismam cīnīties ar infekcijām, tādēļ ilgstošs aknu bojājums var nopietni ietekmēt cilvēka veselību.
Infekcija var būt:
Akūta – īslaicīga infekcija, kas sākas pēc inficēšanās. Daudziem pieaugušajiem organisms ar infekciju tiek galā, un īpaša pretvīrusu terapija nav nepieciešama.
Hroniska – ilgstoša infekcija, kas saglabājas organismā. Tā var pakāpeniski bojāt aknas un palielināt aknu cirozes un aknu vēža risku. Jo agrākā vecumā cilvēks inficējas, jo lielāka iespēja, ka infekcija kļūs hroniska.
B hepatīts var noritēt arī bez simptomiem. Tas nozīmē, ka cilvēks var nezināt par infekciju un vienlaikus nodot vīrusu citiem.
KĀ VAR INFICĒTIES?
B hepatīta vīruss izplatās, nonākot saskarē ar inficēta cilvēka asinīm vai citiem bioloģiskajiem šķidrumiem. Vīruss organismā var iekļūt caur bojātu ādu vai gļotādu.
Biežākie inficēšanās veidi:
* dzimumkontakts bez prezervatīva ar inficētu personu;
* kopīgu adatu, šļirču vai citu injicēšanās piederumu lietošana;
* kopīgu skuvekļu, zobu suku vai citu ar asinīm piesārņotu higiēnas priekšmetu lietošana;
* tetovēšana, pīrsings, manikīrs vai citas procedūras, ja netiek pienācīgi sterilizēti instrumenti;
* ārstniecības manipulācijas, ja netiek ievērotas infekciju kontroles prasības;
* saduršanās vai savainošanās ar inficētām asinīm piesārņotu priekšmetu;
* vīrusa pārnešana no inficētas mātes bērnam dzemdību laikā.
B hepatīts neizplatās klepojot, šķaudot, apskaujoties, sarokojoties, lietojot kopīgus traukus, ar pārtiku vai dzeramo ūdeni. Ikdienas sociāls kontakts ar inficētu cilvēku pats par sevi nav bīstams.
KĀDAS IR PAZĪMES UN SIMPTOMI?
Daudziem cilvēkiem B hepatīts nerada nekādas pamanāmas pazīmes. Ja simptomi parādās, tie var būt:
* nogurums un nespēks;
* slikta dūša vai vemšana;
* samazināta ēstgriba;
* diskomforts vai sāpes vēderā;
* drudzis;
* tumšs urīns;
* gaiši izkārnījumi;
* ādas vai acu baltumu dzeltēšana jeb dzelte.
Simptomu neesamība nenozīmē, ka cilvēkam nav infekcijas. Droši to iespējams noskaidrot tikai ar asins analīzi.
KAM IR LIELĀKS RISKS?
Pārbaudi būtu īpaši svarīgi apsvērt cilvēkiem, kuri:
* dzīvo kopā vai ir dzimumattiecībās ar personu, kurai diagnosticēts B hepatīts;
* ir mainījuši vairākus seksuālos partnerus vai nav regulāri lietojuši prezervatīvu;
* ir saslimuši ar HIV, C hepatītu, sifilisu, gonoreju vai citu seksuāli transmisīvu infekciju;
* injicē narkotiskās vielas vai kādreiz lietojuši kopīgus injicēšanas piederumus;
* veikuši tetovēšanu, pīrsingu vai citas procedūras vietās, kur nav pārliecības par instrumentu sterilitāti;
* darbā regulāri saskaras ar asinīm vai citiem bioloģiskajiem šķidrumiem;
* saņem hemodialīzi vai biežas medicīniskas manipulācijas;
* ir bijuši ciešā kontaktā ar B hepatīta slimnieku.
KĀ NOSAKA B HEPATĪTU?
B hepatītu nevar droši noteikt tikai pēc pašsajūtas vai simptomiem. Infekciju apstiprina ar asins izmeklējumiem.
Ar laboratoriskajiem testiem iespējams noskaidrot:
* vai cilvēks ir inficēts pašlaik;
* vai infekcija ir bijusi agrāk;
* vai organisms no vīrusa ir atbrīvojies;
* vai cilvēkam ir izveidojusies aizsardzība pēc vakcinācijas vai pārslimotas infekcijas.
B HEPATĪTA TESTS
B hepatīta eksprestestu iespējams veikt bez maksas un anonīmi HIV profilakses punktos visā Latvijā. Eksprestestā tiek noteikts B hepatīta vīrusa antigēns. Pozitīva rezultāta gadījumā nepieciešami papildu laboratoriskie izmeklējumi un ārsta konsultācija.
Valsts apmaksāta laboratoriskā pārbaude tiek veikta arī noteiktām cilvēku grupām, tostarp grūtniecēm, asins un citu bioloģisko materiālu donoriem, hemodialīzes pacientiem, B hepatīta slimnieku kontaktpersonām un pacientiem, kuriem ārstam radušās aizdomas par infekciju.
KĀDAS VAR BŪT KOMPLIKĀCIJAS?
Daļai cilvēku akūta infekcija pāriet hroniskā B hepatītā. Ilgstoši saglabājoties organismā, vīruss var izraisīt:
* hronisku aknu iekaisumu;
* aknu audu rētošanos jeb fibrozi;
* aknu cirozi;
* aknu darbības traucējumus;
* aknu vēzi.
Hroniska infekcija var progresēt arī tad, ja cilvēks jūtas labi un viņam nav redzamu simptomu. Tādēļ pēc diagnozes noteikšanas nepieciešama regulāra ārsta uzraudzība.
ĀRSTĒŠANAS IESPĒJAS
Akūta B hepatīta gadījumā ārstēšana visbiežāk ir vērsta uz simptomu mazināšanu. Var būt nepieciešama atpūta, pietiekama šķidruma uzņemšana, piemērots uzturs un ārsta uzraudzība. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšana slimnīcā.
Hronisku B hepatītu iespējams ārstēt ar pretvīrusu medikamentiem. Ārstēšana ne vienmēr pilnībā izvada vīrusu no organisma, taču tā var:
* samazināt vīrusa aktivitāti;
* palēnināt vai apturēt aknu bojājuma progresēšanu;
* mazināt cirozes un aknu vēža risku;
* uzlabot dzīves kvalitāti un ilgtermiņa prognozi.
Hroniska B hepatīta gadījumā regulāri jānovērtē aknu stāvoklis. Latvijā noteikti hroniska B hepatīta ārstēšanai paredzētie medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā ar 100% kompensāciju.
KĀ PASARGĀT SEVI?
Vakcinācija
Vakcinācija ir efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no B hepatīta un tā izraisītajām komplikācijām. Standarta vakcinācijas kurss parasti ietver trīs vakcīnas devas sešu mēnešu laikā. Noteiktos gadījumos, piemēram, pirms ceļojuma, iespējama arī paātrināta vakcinācijas shēma.
Latvijā jaundzimušo vakcinācija pret B hepatītu tika sākta 1997. gadā. Bērniem vakcinācija tiek veikta valsts apmaksātā vakcinācijas kalendāra ietvaros. Pieaugušais par savu vakcinācijas statusu var konsultēties ar ģimenes ārstu vai vakcinācijas kabinetu.
Citi profilakses pasākumi
* dzimumkontakta laikā lieto prezervatīvu;
* nelieto kopīgas adatas vai šļirces;
* nedalies ar skuvekļiem, zobu sukām un citiem personīgās higiēnas piederumiem;
* tetovēšanu, pīrsingu un skaistumkopšanas procedūras veic tikai drošās un oficiālās vietās;
* neaiztiec svešas asinis bez aizsargcimdiem;
* pārliecinies, ka medicīniskajās un skaistumkopšanas procedūrās tiek izmantoti sterili instrumenti.
KAD JĀVĒRŠAS PIE ĀRSTA?
Sazinies ar ģimenes ārstu, ja:
* ir bijis iespējams kontakts ar inficētām asinīm;
* bijis neaizsargāts dzimumkontakts ar personu, kurai varētu būt B hepatīts;
* parādījusies dzelte, tumšs urīns, izteikts nogurums vai sāpes vēderā;
* B hepatīta eksprestests ir pozitīvs;
* vēlies noskaidrot, vai esi vakcinēts un pasargāts no infekcijas.
Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts nosūtīs pie infektologa vai hepatologa, kurš nozīmēs papildu izmeklējumus un ārstēšanu.
