Vīriešiem patīk domāt, ka veselības problēmas sākas tad, kad kaut kas sāk sāpēt.
Ar prostatas vēzi šī pieeja īsti nestrādā.
Agrīnā stadijā tas var neradīt nekādas sūdzības. Tieši tāpēc ir vērts zināt ne tikai prostatas vēža simptomus, bet arī savu risku saslimt. SPKC norāda, ka prostatas vēzis agrīnās stadijās var noritēt bez sāpēm, diskomforta un citām acīmredzamām pazīmēm.
Un te ir gan labā, gan sliktā ziņa.
Dažus riska faktorus Tu nevari mainīt.
Savu dzimšanas gadu nepārrakstīsi. Tēvu nenomainīsi. Gēnus no organisma neizskrūvēsi.
Toties vari zināt, ka esi paaugstināta riska grupā.
Un tad rīkoties agrāk.
VECUMS NAV SLIMĪBA. BET RISKS AR TO PIEAUG
Viens no būtiskākajiem prostatas vēža riska faktoriem ir vecums.
Jaunam vīrietim prostatas vēzis ir salīdzinoši reti sastopams, savukārt pēc 50 gadu vecuma risks sāk būtiski palielināties. ZERO norāda, ka aptuveni 60% prostatas vēža gadījumu ASV tiek diagnosticēti vīriešiem no 65 gadu vecuma.
Tas nenozīmē, ka 50. dzimšanas dienā prostata pēkšņi nolemj Tev atriebties par visu iepriekšējo dzīvi.
Tas nozīmē, ka līdz ar vecumu profilaktiskās pārbaudes kļūst arvien svarīgākas.
Latvijā tam ir ļoti konkrēta praktiska nozīme.
Visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts prostatas vēža skrīnings, nosakot PSA līmeni asinīs.
Tātad pēc 50 nav tikai jāzina, kas ir prostata.
Ir vērts zināt arī savu PSA.
PAJAUTĀ TĒVAM
Ir jautājumi, kurus tēvam uzdot nav īpaši ērti.
“Vai Tev kādreiz ir bijis prostatas vēzis?” droši vien nav pirmais teikums, ar kuru sākt svētdienas pusdienas.
Tomēr atbilde var būt svarīga arī Tavai veselībai.
ZERO norāda, ka vīrietim, kura pirmās pakāpes radiniekam — tēvam, brālim vai dēlam — diagnosticēts prostatas vēzis, risks var būt aptuveni 2–3 reizes lielāks nekā pārējā populācijā.
Risks palielinās vēl vairāk, ja prostatas vēzis bijis vairākiem ģimenes locekļiem vai radiniekam tas diagnosticēts salīdzinoši jaunā vecumā.
Arī Latvijas NVD uzsver ģimenes anamnēzes nozīmi prostatas vēža riskā.
Tāpēc pajautā.
Tēvam.
Brālim.
Mammai par vectēvu.
Var izrādīties, ka informācija par slimībām Tavā ģimenē ir vērtīgāka par vēl vienu analīžu komplektu, kuru nopirki internetā tāpēc, ka tam bija 30% atlaide.
LATVIJĀ ĢIMENES VĒSTURE MAINA ARĪ SKRĪNINGA VECUMU
Šis ir īpaši svarīgi.
Latvijā valsts apmaksātais prostatas vēža skrīnings visiem vīriešiem paredzēts no 50 līdz 75 gadu vecumam.
Taču, ja prostatas vēzis konstatēts asinsradiniekam, valsts apmaksāta PSA pārbaude pieejama jau vīriešiem no 45 līdz 50 gadiem, reizi divos gados. Nosūtījumu var saņemt ģimenes ārsta praksē.
Tātad jautājums par to, ar ko slimojis Tavs tēvs vai vectēvs, nav ģimenes tenka.
Tas var mainīt vecumu, kurā Tev pašam jāsāk pārbaudīties.
ĢIMENES VĒSTURE NAV TIKAI PAR PROSTATU
Te kļūst interesantāk.
Runājot ar ģimeni, ir vērts noskaidrot ne tikai prostatas vēža gadījumus.
ZERO iesaka pievērst uzmanību arī krūts, olnīcu un aizkuņģa dziedzera vēzim ģimenē.
Kāpēc?
Dažas pārmantotas gēnu izmaiņas, piemēram, BRCA1 un BRCA2, var būt saistītas ne tikai ar krūts un olnīcu vēzi, bet arī ar paaugstinātu prostatas vēža risku vīriešiem. ZERO norāda, ka pārmantotas gēnu izmaiņas varētu būt saistītas ar aptuveni 10% prostatas vēža gadījumu.
Tas nenozīmē:
“Manai mammai bija krūts vēzis, tātad man būs prostatas vēzis.”
Tā tas nestrādā.
Tas nozīmē:
pastāsti ārstam par vēža gadījumiem ģimenē.
Ārsts var izvērtēt, vai ģimenes anamnēze rada iemeslu papildu uzmanībai vai ģenētiskai konsultācijai.
GĒNI NAV SPRIEDUMS
Pat tad, ja ģimenē bijis prostatas vēzis vai konstatēta ar vēža risku saistīta gēnu izmaiņa, tas nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims.
Risks nav diagnoze.
Tas ir signāls, ka Tev ir vairāk iemeslu sekot savai veselībai.
Un te arī slēpjas visa jēga zināt riska faktorus.
Nevis nobīties.
Bet saprast, kad sākt rīkoties.
BET JA MAN ĢIMENĒ NEVIENAM NAV BIJIS PROSTATAS VĒZIS?
Lieliski.
Bet tas nav sertifikāts, ka ar Tevi nekas nevar notikt.
ZERO īpaši uzsver: riska faktoru neesamība nenozīmē, ka vīrietis nevar saslimt ar prostatas vēzi.
Tāpēc arī Latvijā PSA skrīnings no 50 gadu vecuma paredzēts visiem vīriešiem, ne tikai tiem, kuru ģimenē bijis prostatas vēzis.
“Man ģimenē nevienam nav bijis” ir laba ziņa.
Tas nav iemesls nekad nepārbaudīties.
VAI DZĪVESVEIDS VAR IZRAISĪT PROSTATAS VĒZI?
Šeit nevajag visu padarīt pārāk vienkāršu.
Nav viena ēdiena, dzēriena vai slikta ieraduma, par kuru varētu pateikt:
“Lūk, tieši šis izraisa prostatas vēzi.”
ZERO savā riska faktoru apskatā pievēršas arī dzīvesveidam un noteiktām profesionālām ekspozīcijām, taču pierādījumi par šiem faktoriem nav tik vienkārši interpretējami kā saistība ar vecumu un ģimenes anamnēzi.
Tāpēc nevajag internetā meklēt brīnumdiētu, kas garantēs, ka prostatas vēža nekad nebūs.
Tādas garantijas nav.
Toties nesmēķēt, kustēties, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, normāli ēst un rūpēties par sirds un vielmaiņas veselību joprojām ir ļoti laba ideja.
Arī tad, ja prostata par to Tev personīgi pateicības vēstuli neatsūtīs.
KO ES VARU MAINĪT?
Savu vecumu?
Nē.
Gēnus?
Arī nē.
To, ka tēvam bijis prostatas vēzis?
Diemžēl ne.
Bet vari mainīt to, ko dari ar šo informāciju.
Vari noskaidrot ģimenes slimību vēsturi.
Vari pateikt par to ģimenes ārstam.
Vari veikt PSA pārbaudi tad, kad tā Tev pienākas.
Vari neignorēt simptomus.
Un vari pārstāt veselības pārbaudes atlikt līdz brīdim, kad organisms pats sāk rakstīt iesniegumu.
KAS IR PSA?
PSA jeb prostatas specifiskais antigēns ir viela, ko ražo prostata un kuras līmeni iespējams noteikt ar asins analīzi.
Latvijā tieši PSA noteikšana tiek izmantota valsts apmaksātajā prostatas vēža skrīningā.
Svarīgi saprast vienu lietu:
paaugstināts PSA pats par sevi nenozīmē, ka Tev ir prostatas vēzis.
Rezultātu izvērtē ārsts, un nepieciešamības gadījumā var būt vajadzīgi papildu izmeklējumi.
→ Izlasi arī: PSA analīze — ko nozīmē paaugstināts PSA?
MAN IR 45. KO DARĪT?
Pirmais jautājums:
Vai kādam Tavam asinsradiniekam ir bijis prostatas vēzis?
Ja jā — pasaki to savam ģimenes ārstam.
Latvijā vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam ar prostatas vēzi asinsradinieku ģimenes anamnēzē valsts apmaksāta PSA pārbaude pieejama reizi divos gados.
Ja ģimenes riska nav, valsts skrīninga programma visiem vīriešiem sākas no 50 gadiem.
Ja Tev ir simptomi vai citas bažas par veselību, protams, nav jāgaida skrīninga vecums — runā ar ārstu.
MAN IR 50. KO DARĪT?
Šis ir vēl vienkāršāk.
Piezvani ģimenes ārstam.
Latvijā vecumā no 50 līdz 75 gadiem PSA skrīnings ir valsts apmaksāts reizi divos gados. Īpaša uzaicinājuma vēstule netiek sūtīta — pašam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāsaņem nosūtījums. Ar nosūtījumu analīzi var veikt laboratorijā, kas nodrošina valsts apmaksātus izmeklējumus.
Jā.
Šoreiz valsts pat ir gatava par analīzi samaksāt.
Tev atliek aiziet.
PAJAUTĀ. PIERAKSTIES. PĀRBAUDIES.
Prostatas vēža riska faktoru zināšana nav domāta tam, lai vīrietis katru vakaru taustītu pulsu un Google meklētu savu paredzamo nāves datumu.
Tieši pretēji.
Tā palīdz saprast, kad Tev jārīkojas.
Ja ģimenē bijis prostatas vēzis — noskaidro detaļas.
Ja esi sasniedzis skrīninga vecumu — pārbaudies.
Ja kaut kas satrauc — runā ar ārstu.
Un, ja viss ir kārtībā?
Lieliski.
Arī tas ir ļoti labs analīžu rezultāts.
RŪPES PAR PROSTATU SĀKAS PIRMS DIAGNOZES
Izlasi arī:
PSA analīze — ko nozīmē paaugstināts PSA?
Prostatas vēža simptomi – problēma ir tā, ka sākumā to var nebūt.
Šis raksts nav medicīniskas konsultācijas aizstājējs. Individuālo prostatas vēža risku, nepieciešamību veikt PSA analīzi un izmeklējumu biežumu pārrunā ar savu ģimenes ārstu vai urologu.
Avoti: raksta starptautiskā riska faktoru informācija balstīta ZERO Prostate Cancer materiālā “Prostate Cancer Risk Factors”. Latvijas skrīninga informācija — Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta aktuālajā informācijā.
