PLAUŠU VĒZIS
KAS TAS IR?
Plaušu vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās plaušu audos. Tas rodas, kad atsevišķas šūnas sāk nekontrolēti dalīties un veido audzēju.
Slimība var ilgstoši neradīt nekādas sūdzības. Tāpēc daudziem pacientiem diagnoze tiek noteikta tikai tad, kad vēzis jau ir izplatījies ārpus plaušām.
Tomēr agrīni atklāts plaušu vēzis ir ārstējams, un mūsdienās pieejamas arvien efektīvākas ārstēšanas iespējas.
KĀDI IR RISKA FAKTORI?
Lielākais plaušu vēža riska faktors ir smēķēšana.
Jo ilgāk cilvēks smēķē un jo vairāk cigarešu dienā izsmēķē, jo lielāks kļūst saslimšanas risks.
Tomēr plaušu vēzis var attīstīties arī cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.
Riska faktori ir:
* smēķēšana;
* pasīvā smēķēšana;
* radona gāzes iedarbība;
* azbests un citas kaitīgas vielas darba vidē;
* gaisa piesārņojums;
* plaušu vēzis ģimenē;
* hroniskas plaušu slimības.
Smēķēšanas pārtraukšana samazina saslimšanas risku jebkurā vecumā, lai gan tas pilnībā nepazūd.
KĀDI IR SIMPTOMI?
Agrīnā stadijā plaušu vēzis bieži neizraisa simptomus.
Slimībai progresējot var parādīties:
* klepus, kas nepāriet vairākas nedēļas;
* klepus rakstura izmaiņas;
* asiņu piejaukums krēpām;
* elpas trūkums;
* sāpes krūtīs;
* aizsmakums;
* atkārtotas plaušu infekcijas;
* neizskaidrojams svara zudums;
* izteikts nogurums.
Neviens no šiem simptomiem pats par sevi nenozīmē vēzi, taču tie ir iemesls konsultēties ar ārstu.
VAI PLAUŠU VĒZIS IR TIKAI SMĒĶĒTĀJIEM?
Nē.
Lielākā daļa pacientu ir vai ir bijuši smēķētāji, tomēr plaušu vēzis var attīstīties arī cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.
To var veicināt:
* ģenētiski faktori;
* darba vide;
* radona iedarbība;
* gaisa piesārņojums;
* citi vēl pilnībā neizprasti faktori.
Tāpēc ilgstošus simptomus nevajadzētu ignorēt arī nesmēķētājiem.
KĀ NOTEIKT PLAUŠU VĒZI?
Ja ārstam rodas aizdomas par plaušu vēzi, var būt nepieciešami vairāki izmeklējumi.
Tie var ietvert:
* plaušu rentgenu;
* datortomogrāfiju (CT);
* bronhoskopiju;
* audu biopsiju;
* PET/CT izmeklējumu;
* molekulāros izmeklējumus, lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanu.
Diagnoze vienmēr balstās uz vairāku izmeklējumu kopumu.
ĀRSTĒŠANAS IESPĒJAS
Ārstēšana ir atkarīga no audzēja veida, stadijas un pacienta vispārējā veselības stāvokļa.
Var tikt izmantota:
* operācija;
* staru terapija;
* ķīmijterapija;
* mērķterapija;
* imūnterapija;
* šo metožu kombinācija.
Pēdējos gados plaušu vēža ārstēšanā ieviestas jaunas mērķterapijas un imūnterapijas, kas daļai pacientu ļauj būtiski pagarināt dzīvildzi un uzlabot dzīves kvalitāti.
VAI PLAUŠU VĒZI VAR NOVĒRST?
Ne vienmēr.
Taču saslimšanas risku iespējams būtiski samazināt.
Svarīgākie profilakses pasākumi:
* nesmēķēt;
* atmest smēķēšanu jebkurā vecumā;
* izvairīties no pasīvās smēķēšanas;
* darba vietā lietot aizsardzības līdzekļus;
* pēc iespējas samazināt kaitīgo vielu iedarbību.
Latvijā valsts organizētajā vēža skrīninga programmā pašlaik nav iekļauts plaušu vēža skrīnings. Ja cilvēkam ir paaugstināts risks saslimt vai parādās aizdomīgi simptomi, jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai pneimonologu.
KAD JĀVĒRŠAS PIE ĀRSTA?
Piesaki vizīti pie ģimenes ārsta, ja:
* klepus nepāriet ilgāk par trim nedēļām;
* parādās asinis krēpās;
* rodas elpas trūkums bez skaidra iemesla;
* novēro neizskaidrojamu svara zudumu;
* ilgstoši jūties noguris;
* bieži atkārtojas plaušu iekaisumi.
Jo agrāk tiek noteikta diagnoze, jo lielākas ir ārstēšanas iespējas.
DZĪVE PĒC DIAGNOZES
Plaušu vēža ārstēšana bieži ir ilgstošs process, kurā iesaistās vairāki speciālisti – onkologs, pneimonologs, ķirurgs, radiologs, rehabilitācijas speciālisti un paliatīvās aprūpes komanda.
Svarīga ārstēšanas daļa ir ne tikai cīņa ar slimību, bet arī sāpju kontrole, elpošanas funkcijas uzlabošana, fiziskās aktivitātes un psiholoģiskais atbalsts.
