CILVĒKA PAPILOMAS VĪRUSS
KAS TAS IR?
CPV ir vīruss, kas inficē ādu un gļotādas. Zināmi vairāk nekā 100 dažādi CPV tipi.
Tie iedalās divās grupās:
* zema riska tipi, kas visbiežāk izraisa kārpas;
* augsta riska tipi, kas var veicināt vēža attīstību.
Lielākā daļa infekciju pāriet pašas no sevis, tomēr daļai cilvēku vīruss organismā saglabājas gadiem ilgi un var izraisīt priekšvēža izmaiņas vai ļaundabīgus audzējus.
KĀ IZPLATĀS CPV?
Visbiežāk CPV izplatās:
* vagināla dzimumakta laikā;
* anāla dzimumakta laikā;
* orāla seksa laikā;
* ciešā ādas kontaktā dzimumorgānu rajonā.
Lai inficētos, nav obligāti nepieciešams pilnvērtīgs dzimumakts – pietiek ar kontaktu starp ādu un gļotādu.
KĀDAS IR PAZĪMES UN SIMPTOMI?
Lielākajai daļai cilvēku simptomu nav.
Ja tie parādās, iespējami:
* dzimumorgānu kārpas;
* kārpas ap anālo atveri;
* kārpas mutes dobumā vai rīklē (retāk);
* ilgstošas gļotādu izmaiņas.
Bieži vien cilvēks nezina, ka ir inficējies, taču var inficēt citus.
KĀPĒC TAS IR SVARĪGI VĪRIEŠIEM?
Pastāv maldīgs priekšstats, ka CPV ir tikai sieviešu problēma.
Patiesībā augsta riska CPV tipi var izraisīt:
* dzimumlocekļa vēzi;
* anālā kanāla vēzi;
* mutes dobuma un rīkles vēzi.
Turklāt vīrietis var nodot infekciju savai partnerei vai partnerim arī tad, ja pats nejūt nekādus simptomus.
KĀ VAR SAMAZINĀT RISKU?
Pilnībā novērst CPV risku nav iespējams, taču to var būtiski samazināt.
Ieteicams:
* vakcinēties pret CPV;
* lietot prezervatīvu (tas samazina, bet pilnībā nenovērš risku);
* ierobežot nejaušu seksuālo partneru skaitu;
* regulāri veikt veselības pārbaudes.
VAKCINĀCIJA
Vakcinācija ir efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no bīstamākajiem CPV tipiem.
Latvijā tiek izmantota 9-valentā vakcīna, kas pasargā pret deviņiem biežāk sastopamajiem augsta riska CPV tipiem, kā arī pret tipiem, kas izraisa dzimumorgānu kārpas.
Visefektīvāk vakcinēties pirms dzimumdzīves uzsākšanas, taču vakcinācija var būt vērtīga arī vēlākā vecumā.
Valsts apmaksāta vakcinācija pieejama noteiktām vecuma un riska grupām. Par piemērotāko vakcinācijas laiku ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu.
KĀ NOSAKA CPV?
Vīriešiem rutīnas skrīninga testa CPV noteikšanai nav.
Ja ir aizdomīgas ādas vai gļotādu izmaiņas, jāvēršas pie:
* ģimenes ārsta;
* dermatovenerologa;
* urologa.
Ārsts izvērtēs, vai nepieciešami papildu izmeklējumi vai ārstēšana.
ĀRSTĒŠANAS IESPĒJAS
Pret pašu CPV vīrusu specifisku zāļu nav.
Ārstē:
* dzimumorgānu kārpas;
* priekšvēža izmaiņas;
* CPV izraisītas onkoloģiskas slimības.
Daudzos gadījumos imūnsistēma ar infekciju tiek galā pati dažu gadu laikā.
KAD JĀVĒRŠAS PIE ĀRSTA?
Noteikti konsultējies ar ārstu, ja:
* uz dzimumorgāniem parādās kārpas;
* ir ilgstošas čūlas vai veidojumi;
* parādās asiņošana vai sāpes dzimumorgānu rajonā;
* mutē vai kaklā ilgstoši saglabājas neizskaidrojamas izmaiņas.
Jo agrāk problēma tiek atklāta, jo vienkāršāka ir ārstēšana.
