Skip to content Skip to footer

Pašlaik Latvijā ir ap 2000 melanomas pacientu. Katru gadu aptuveni 200 cilvēki ar šo diagnozi melanoma jeb ādas vēzis saskaras pirmo reizi,  melanoma kā nāves cēlonis ir 70 – 80 cilvēkiem Latvijā ik gadu.

Kas tas ir

Ādas vēzis, jeb melanoma ir onkoloģiska slimība, kas iesākumā veidojas šūnās, kas veido ādas dabīgo pigmentu (ādas krāsu) , melanocītos. Melanoma visbiežāk veidojas  uz ādas, kā arī citos audos, kur ir melanocīti, piemēram, acīs, zarnās, gļotādā, naga pamatnē vai uz pēdām un plaukstām. Izplatītakā pazīme par to, ka veidojas melanoma ir izmaiņas dzimumzīmēs vai jaunu ādas veidojumu parādīšanās.

Kā veidojas melanoma

Melanoma veidojas virsādā, šūnu mutācijas rezultātā kas sekmē šūnas dalīšanos un augšanu ātrāk nekā tam būtu jānotiek.

Iesākumā melanomas šūnas aug virspusēji jeb horizontāli, taču vēlāk sāk izplatīties vertikāli, ieaugot dziļākajos ādas slāņos. Kad šāda mutējusies šūna ar asinīm vai limfu nonāk citos orgānos tā sāk nekontrolēti vairoties, jeb metastazēties. Jaunos veidojums, kas radušies nekontrolētas vairošanās rezultātā citā organisma lokācijā dēvē par metastāzēm.

Ja melanomu atklāj ādas virsējā slānī kā labi norobežotu, seklu un mazu veidojumu, ir labas izredzes pilnībā izārstēties un iespēja, ka melanoma jelkad atgriezīsies, ir maza. Jo agrīnākā  stadijā atklāj melanomu, jo labāka prognoze.

Kas var saslimt ar melanomu

Melanomas rašanās iemesls joprojām nav skaidrs. Risks saslimt ar melanomu ir vīriešiem no 25 gadu vecuma, risks palielinās ādai novecojoties. Parasti slimība rodas, kombinējoties vairākiem riska faktoriem, tai skaitā arī vēl nezināmiem iemesliem. Pie riska faktoriem tiek minēti vides kaitīgie faktori, nepareizs dzīves veids, ko ir iespējams novērts, taču biežāk tas ir vecums un iedzimtība.

Ultravioletais (UV) starojums

Saules satrojums tieši tāpat kā solāriju sauļošanās lampu mākslīgā gaisma bojā ādas šūnu DNS. Tas var ietekmēt nekontrolētu šūnu vairošanos izraisot melanomu.

Saule

Saules peldes , atrašanās saulē samērīgi ir liels palīgs organismam izstrādājot D vitamīnu, kas ir svarīgs kaulu, muskuļu un zobu veselībai, bet pārāk ilga atrašanās tiešā saules gaismā, ieskaitot apdegšanu, palielina risku saskarties ar ādas vēzi – melanomu. Iespējama pārsauļošanās agrā bērnībā var būt par iemeslu paaugstinātai iespējai dzīves laikā saskarties ar melanomu.

Solāriji

Solāriju lampu radītā mākslīgajā UV starojuma ietekmē var rasties bojājumi ādas šūnu DNS, tādējādi paaugstinot risku saskarties ar melanomu. Pierādījumi rāda, ka cilvēkiem , kas bieži bijuši pakļaut UV starojumam līdz 25 gadu vecumam, risks ar ādas vēzis saslimt mūža laikā ir augstāks.

Esi īpaši piesardzīgs saulē, ja Tev ir:

  • gaišs, bāls vai viegli brūngans ādas tonis;
  • vasarraibumi, rudi vai gaiši mati;
  • saulē drīzāk apdedz nekā nosauļojies;
  • ir daudz dzimumzīmju (vairāk nekā 100);
  • ir netipiski ādas veidojumi, lielāki par 5 mm diametrā;
  • ir ar veselības stāvokli saistītas ādas problēmas;
  • reti esi pakļauts spēcīgai saules gaismai, piemēram, atvaļinājuma laikā;
  • dzīvo karstā klimatā, kur saule ir īpaši spēcīga;
  • ģimenē ir bijuši ādas vēža gadījumi;
  • ir pazemināta imunitāte.

Minētās pazīmes liecina, ka Tev ir jāapmeklē dermatologs vai cits ārsts (onkologs, ģimenes ārsts)  ar pieredzi ādas veidojumu diagnostikā vismaz reizi gadā!

Kādi ir pārbaužu veidi

Visbiežāk melanoma tiek diagnosticēta, ja tiek pamanīta aizdomīga dzimumzīme. Tas var notikt gan skrīninga, gan ādas regulārās pārbaudes laikā.

Melanomas diagnostika

Klīniskā izmeklēšana. Ārsts iztaujā pacientu par iespējamiem riska faktoriem un aizdomīgās dzimumzīmes (vai dzimumzīmju) attīstību, ģimenes slimību vēsturi, īpaši par ādas vēža un melanomas gadījumiem tuviem radiniekiem. Tiek arī veikta aizdomīgās dzimumzīmes (vai dzimumzīmju) un visa ķermeņa  ādas apskate. Izmeklējuma laikā ārsts aplūkos muti, rokas, kāju nagus un galvas mataino daļu. Esi gatavs – būs jāizģērbjas.

Dermatoskopija. Šajā pārbaudē tiek izmantota neliela ierīce – dermaskops jeb dermatoskops – ādas  veidojumu  izgaismošanai un pietuvinātai apskatei. Dermatoskopa izmantošana būtiski uzlabo agrīno diagnostiku, jo daudz agrāk ļauj pamanīt aizdomīgus veidojumus, kurus ar neapbruņotu aci grūti atšķirt no parastas  dzimumzīmes. Dermatoskopijā ļoti liela nozīme ir ārsta praktiskajai pieredzei.

Digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Mūsdienu tehnoloģijaspalīdz ārstamatklāt melanomu daudz agrāk, pirms tai parādās klasiskās, ar neapbruņotu aci vai dermatoskopu redzamās pazīmes, un palīdz ilgtermiņā sekot līdzi pārmaiņām ādas veidojumos. Īpaši svarīga jauno tehnoloģiju izmantošana ir augsta riska pacientiem un tiem, kuriem ir daudz atipisku jeb atšķirīgu ādas veidojumu.

Biopsija. Ja dermatoskopijas laikā ārsts izlemj, ka ādas veidojums ir aizdomīgs, tiek veikta neliela operācija un visu veidojumu izņem ar 1-2 mm šaurām atkāpēm. Šo procesu sauc par ekscīzijas biopsiju. Parasti to veic ķirugs vai dermatologs, kas specializējies ādas veidojumu ķirurģisko manipulāciju veikšanā. Precīzai melanomas stadijas noteikšanai, ādas biezums ir ļoti svarīgs . Ekscīzijas biopsija parasti notiek vietējā anestēzijā un lielākajai daļai pacientu nav nepieciešama darbnespējas lapa. Šis ir ļoti svarīgs posms melanomas diagnostikā , tāpēc diagnostikai jābūt savlaicīgai, pareizai un ļoti precīzai.

Histopatoloģiskā izmeklēšana Pēc aizdomīgā veidojuma izņemšanas izgrieztais ādas gabaliņš tiek nosūtīts uz histoloģijas laboratoriju. Tur to apstrādā un aplūko mikroskopā. Ir ļoti svarīgi, ka šo darbu veic ārsti –patologi, kuriem ir pieredze ādas veidojumu diagnostikā.

Sargmezglu biopsija. Kad ādas veidojuma biopsija ir veikta un ir diagnosticēta  melanoma, nākamais solis ir noskaidrot, vai melanoma nav izplatījusies ārpus sākotnējā audzēja vai vietējiem audiem. Melanomas šūnu klātbūtne vai neesamība limfmezglos ir viens no vissvarīgākajiem prognostiskajiem faktoriem, jo norāda, kā melanoma varētu attīstīties nākotnē, kā arī to, kāda veida ārstēšana būs nepieciešama.

Būtiski! Sargmezglu biopsiju jāpiedāvā visiem pacientiem, kuriem melanoma ir biezāka par 0.8 mm. Sargmezglu biopsija tiek veikta, lai precizētu slimības stadiju. Pacientam ir tiesības no tās atteikties. Jāatceras:  ja sargmezglu biopsija netiek veikta vai veikta novēloti, kad jau ir izmainījusies limfas plūsma, nav iespējams noskaidrot, vai pacientam ir pirmā/otrā vai trešā melanomas stadija.

Sargmezglu biopsiju veic slimnīcā un tai ir divas daļas – radioloģiskā un ķirurģiskā. Vispirms veidojuma apvidū ievada speciālu vielu, tad ar speciālu iekārtu iezīmē, uz kuru limfmezglu grupu šī krāsviela aizplūst. Operācijas laikā ķirurgs izņem atzīmētos limfmezglus un nosūta uz histoloģijas laboratoriju, kur tos izpēta mikroskopā un noskaidro, vai tajos  nav atrodamas melanomas šūnas.

Molekulārie testi. Ja melanoma ir apstiprināta, ir svarīgi veikt nepieciešamos molekulārbioloģiskos izmeklējumus audos, lai noteiktu biežāko gēnu mutācijas. Šādiem testiem ir divi galvenie mērķi: novērtēt atbilstību mērķterapijai un iegūt papildus informāciju par audzēju, ko izmantot gan pacienta ārstēšanai un  slimības prognozēšanai, gan zinātniskiem mērķiem. Ādas melanomas gadījumā visbiežāk mutācijas konstatē BRAF, CDKN2A, NRAS un TP53 gēnos.

BRAF testēšanu iesaka veikt visiem augsta riska melanomas pacientiem, sākot no IIC stadijas un atkārtot šo testu metastāzēm, ja tādas parādās, jo gēnu mutāciju statuss var mainīties.

Ārstēšanas iespējas

Adjuvantā jeb profilaktiskā terapija. Augsta riska melanomas pacientiem, kuriem melanoma izplatījusies limfmezglos, ir liels risks, ka melanoma progresēs, jo iespējams, cilvēka ķermenī ir melanomas šūnas, kas nav nosakāmas ne ar kādiem testiem vai izmeklējumiem.  Šāda veidamelanomas pacientiem pēc operācijas kā variants var tikt piedāvāta adjuvantā terapija. Ir vairāki imūnterapijas un mērķterapijas preparāti, kuru lietošana ir atzīta par lietderīgu adjuvantā veidā. Adjuvantās terapijas galvenais uzdevums – novērst melanomas progresiju.

Slimībai progresējot ir pieejamas arī citas ārstēšanas metodes – imūnterapija, mērķterapija, ķirurģiska ārstēšana, stereotatkistā ķirurģija un staru terapija.

Jautājiet ārstam par katras ārstēšanas metodes paredzamajiem ieguvumiem un riskiem.

Imūnterapija stimulē ķermeņa dabisko aizsardzības sistēmu – imūnsistēmu, cīnīties ar vēzi. Imūnterapijā izmantoto medikamentu galvenais uzdevums ir palīdzēt mūsu organismam atrast, atpazīt un iznīcināt atrastās vēža šūnas. Ir pieejami dažādi imūnterapijas medikamenti, kurus var lietot atsevišķi (monoterapija) vai kopā (kombinētā terapija).

Imūnterapijas zāles tiek ievadītas vēnā ik pēc 3-4 nedēļām.

Vecākās imūnterapijas zāles ir Interferons alfa un interleikīns. Abi šie preparāti ir ar smagām blaknēm, augsti toksiski, tomēr to lietderība tiek atzīta atsevišķos gadījumos.

Mērķterapija laikā tiek specifiski “mērķēts” uz tām šūnām, kurās ir kāds izmainījies gēns, kas var būt vēzis. Pēc būtības gēni ir šūnu instrukcijas, kas māca šūnām, kā radīt jaunas šūnas, kā kontrolēt šūnu uzvedību, kad dalīties, kad nomirt. Patoloģiskas izmaiņas šajās instrukcijās sauc par mutācijām un šajā gadījumā melanomas šūnas var nekontrolēti augt un vairoties.

Aptuveni pusei ādas melanomas pacientu melanomas šūnās ir notikušas mutācijas gēnā, ko apzīmē ar BRAF, kas izraisa vēža šūnu nekontrolētu augšanu. Mērķterapijas zāles, ko sauc par BRAF inhibitoriem, bloķē vēža šūnu augšanu, vienlaikus ierobežojot veselo šūnu bojājumus.

Mūsdienās BRAF inhibitorus (dabrafenib, vemurafenib, encorafenib) lieto tikai kombinācijā ar MEK inhibitoriem (trametinib, cobimetinib, binimetinib), kas papildus nodrošina ātrāku audzēja samazināšanos, vēža augšanas aizturi un ilgāku pacienta mūžu. Mērķterapijas zāles lieto tablešu veidā.

Rehabilitācija

Melanomas pacientiem jāatceras, ka melanoma “nespēlē” pēc noteikumiem. Melanomas pacienti ir augstākā riska grupā , lai saslimt ar atkārtotu ādas vēzi un citiem ādas audzējiem – plakanšūnu vēzi, bazaliomu u.c. Melanomas pacientu ģimenes locekļiem jārēķinās, ka tuviniekiem ir augstāks melanomas risks.

Pēc diagnozes un ārstēšanas ir nepieciešama novērošana pie ārsta. Precīzi noteikta regularitāte nav, bet ieteikums rīkoties šādi:

  • Pirmos divus gadus pēc diagnozes, kad melanomas atgriešanās risks ir vislielākais, ārsta apmeklējums jāplāno reizi 3-6 mēnešos atkarībā no slimības stadijas vai individuālā riska.
  • Nākamos divus gadus novērošanas vizīte ir reizi pusgadā. Turpmāk reizi gadā.
  • Katrā novērošanas vizītē jānotiek visa ķermeņa ādas apskatei, tiek izpētīta operācijas rēta, iztaustīti attiecīgā reģiona limfmezgli, ārsts iztaujā par iespējamiem simptomiem un nozīmē izmeklējumus, ja tādi būs nepieciešami.
  • Noteikti informē ārstu, ja ir ieildzis klepus, redzes dubultošanās, galvas sāpes ar reiboņiem vai sāpes kaulos.

Par projektu

Pareizās izvēles jautājumos, kas skar vīrieša veselību, veselības pārbaudes un atbildība pret sevi. Mēs esam, lai vīrietis apzinātos, cik forši ir būt vīrietim, sniedzot vīrietim saprotamā valodā informāciju par viņa veselību. Informējam par veselības pārbaudēm un riskiem, ko ņemt vērā, lai saglabātu augstu dzīves kvalitāti arī pēc desmit gadiem. Mūsu mērķis ir, lai vīrieši nemirtu no slimībām, kuras savlaicīgi diagnosticējot ir ārstējamas. Mēs vēlamies lai vīrieši Latvijā dzīvotu ilgu, kvalitatīvu un veselīgāku dzīvi. 

Atbalstītāji

Uzņēmumi un organizācijas

Vīru Tests © 2021. Visas tiesības aizsargātas.

Grozs
  • No products in the cart.