Skip to content Skip to footer

Pašlaik Latvijā ir ap 2000 melanomas pacientu. Katru gadu aptuveni 200 cilvēki ar šo diagnozi melanoma jeb ādas vēzis saskaras pirmo reizi,  melanoma kā nāves cēlonis ir 70 – 80 cilvēkiem Latvijā ik gadu.

Kas tas ir

Melanoma ir vēža forma, kas sākas melanocītos – šūnās, kuras veido pigmentu melanīnu, kas piešķir ādai tās dabīgo krāsu. Melanoma visbiežāk veidojas  uz ādas, kā arī citos audos, kur ir melanocīti, piemēram, acīs, zarnās, gļotādā, naga pamatnē vai uz pēdām un plaukstām.

Ādas melanomas visbiežākā pazīme ir jauna ādas veidojuma parādīšanās vai izmaiņas esošajās dzimumzīmēs.

Kā veidojas melanoma

Melanoma veidojas no melanocītiem – šūnām epidermā (virsādā), kurās ir notikusi mutācija, tāpēc tās aug un dalās ātrāk, nekā tām vajadzētu.

Melanomas gadījumā melanocīti izplatās uz tuvākajiem ādas slāņiem (sk. attēlu).

Iesākumā melanomas šūnas aug virspusēji jeb horizontāli, taču vēlāk sāk izplatīties vertikāli, ieaugot dziļākajos ādas slāņos. Kad šāda izmainīta, ļaundabīga šūna nonāk līdz sīkajiem asinsvadiem vai limfvadiem, tā ar asinīm vai limfu var tikt aiznesta uz tālākiem orgāniem, kur sāk nekontrolēti vairoties. Šo procesu sauc par metastazēšanos, bet jaunveidojumus, kas izveidojas citur organismā, sauc par metastāzēm (sk. attēlu).

Ja melanomu atklāj ādas virsējā slānī kā labi norobežotu, seklu un mazu veidojumu, ir labas izredzes pilnībā izārstēties un iespēja, ka melanoma jelkad atgriezīsies, ir maza. Jo agrīnākā  stadijā atklāj melanomu, jo labāka prognoze.

Kas var saslimt ar melanomu

Melanomas rašanās iemesls joprojām nav skaidrs. Risks saslimt ar melanomu ir vīriešiem no 25 gadu vecuma, risks palielinās ādai novecojoties. Parasti slimība rodas, kombinējoties vairākiem riska faktoriem, tai skaitā arī vēl nezināmiem iemesliem. Galvenie riska faktori ir vecums, iedzimtība (gēnu mutācijas), vides kaitīgie faktori un nepareiza dzīvesveida riska faktori, kurus ir iespējams novērst.

Ultravioletais (UV) starojums

Galvenais ar melanomas attīstību saistītais vides risks ir UV starojums gan dabīgajā saules gaismā, gan solāriju un sauļošanās lampu mākslīgajā gaismā. UV starojums bojā ādas šūnu DNS, kā rezultātā šūnas var sākt nekontrolēti vairoties, radot melanomu.

Saule

Regulāra saules gaisma nelielos daudzumos organismam palīdz izstrādāt D vitamīnu, kas uztur zobu, kaulu un muskuļu veselību. Taču pārāk ilga atrašanās saulē, tostarp apdegot, paaugstina ādas vēža risku. Smagi saules apdegumi ar ādas čūlām, īpaši bērnībā, var paaugstināt melanomas risku dzīves laikā.

Solāriji

Solārijos tiek izmantots mākslīgais UV starojums, kas var bojāt ādas šūnu DNS, laika gaitā paaugstinot melanomas risku. Ir pierādīts, ka cilvēkiem, kas līdz 25 gadu vecumam bieži ir pakļauti UV starojumam, ir augstāks risks saslimt ar ādas vēzi dzīves laikā.

Esi īpaši piesardzīgs saulē, ja Tev ir:

  • gaišs, bāls vai viegli brūngans ādas tonis;
  • vasarraibumi, rudi vai gaiši mati;
  • saulē drīzāk apdedz nekā nosauļojies;
  • ir daudz dzimumzīmju (vairāk nekā 100);
  • ir netipiski ādas veidojumi, lielāki par 5 mm diametrā;
  • ir ar veselības stāvokli saistītas ādas problēmas;
  • reti esi pakļauts spēcīgai saules gaismai, piemēram, atvaļinājuma laikā;
  • dzīvo karstā klimatā, kur saule ir īpaši spēcīga;
  • ģimenē ir bijuši ādas vēža gadījumi;
  • ir pazemināta imunitāte.

Minētās pazīmes liecina, ka Tev ir jāapmeklē dermatologs vai cits ārsts (onkologs, ģimenes ārsts)  ar pieredzi ādas veidojumu diagnostikā vismaz reizi gadā!

Kādi ir pārbaužu veidi

Melanomu parasti diagnosticē, ja pacients, tuvinieks vai ārsts ievērojis aizdomīgu dzimumzīmi. Tas var notikt gan skrīninga, gan ādas regulārās pārbaudes laikā.

Melanomas diagnostika

Klīniskā izmeklēšana. Ārsts iztaujā pacientu par iespējamiem riska faktoriem un aizdomīgās dzimumzīmes (vai dzimumzīmju) attīstību, ģimenes slimību vēsturi, īpaši par ādas vēža un melanomas gadījumiem tuviem radiniekiem. Tiek arī veikta aizdomīgās dzimumzīmes (vai dzimumzīmju) un visa ķermeņa  ādas apskate, t.sk. ārsts aplūko galvas mataino daļu, ieskatās mutē, izpēta roku un kāju nagus. Esi gatavs izģērbties!

Dermatoskopija. Šajā pārbaudē tiek izmantota neliela ierīce – dermaskops jeb dermatoskops – ādas  veidojumu  izgaismošanai un pietuvinātai apskatei. Dermatoskopa izmantošana būtiski uzlabo agrīno diagnostiku, jo daudz agrāk ļauj pamanīt aizdomīgus veidojumus, kurus ar neapbruņotu aci grūti atšķirt no parastas  dzimumzīmes. Dermatoskopijā ļoti liela nozīme ir ārsta praktiskajai pieredzei.

Digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Mūsdienu tehnoloģijaspalīdz ārstamatklāt melanomu daudz agrāk, pirms tai parādās klasiskās, ar neapbruņotu aci vai dermatoskopu redzamās pazīmes, un palīdz ilgtermiņā sekot līdzi pārmaiņām ādas veidojumos. Īpaši svarīga jauno tehnoloģiju izmantošana ir augsta riska pacientiem un tiem, kuriem ir daudz atipisku jeb atšķirīgu ādas veidojumu.

Biopsija. Ja dermatoskopijas laikā ārsts izlemj, ka ādas veidojums ir aizdomīgs, tiek veikta neliela operācija un visu veidojumu izņem ar 1-2 mm šaurām atkāpēm. Šo procesu sauc par ekscīzijas biopsiju. Parasti to veic ķirugs vai dermatologs, kas specializējies ādas veidojumu ķirurģisko manipulāciju veikšanā. Melanomas gadījumā veidojuma biezums ir ļoti svarīgs precīzai stadijas noteikšanai. Ekscīzijas biopsija parasti notiek vietējā anestēzijā un lielākajai daļai pacientu nav nepieciešama darbnespējas lapa. Šis ir ārkārtīgi nozīmīgs melanomas diagnostikas posms, tāpēc svarīgi to izdarīt savlaicīgi un pareizi.

Histopatoloģiskā izmeklēšana Pēc aizdomīgā veidojuma izņemšanas izgrieztais ādas gabaliņš tiek nosūtīts uz histoloģijas laboratoriju. Tur to apstrādā un aplūko mikroskopā. Ir ļoti svarīgi, ka šo darbu veic ārsti –patologi, kuriem ir pieredze ādas veidojumu diagnostikā.

Minimālie parametri, kas jāiekļauj histoloģijas laboratorijas pārskatā:

  • apzīmēta anatomiskā vieta;
  • melanomas tips;
  • biezums milimetros, līdz precizitātei viena zīme aiz komata – to sauc par audzēja biezumu pēc Breslova (Breslow);
  • mikrosatelīti;
  • izčūlojums – ir vai nav;
  • griezuma līniju apraksts (vai nav palikušas neizgrieztas audzēja šūnas, cik mm atkāpes);
  • regresijas pazīmes un mitožu skaits;
  • limfovaskulārā un perineirālā invāzija;
  • apkārtējo audu saules bojājumi.

Sargmezglu biopsija. Kad ādas veidojuma biopsija ir veikta un ir diagnosticēta  melanoma, nākamais solis ir noskaidrot, vai melanoma nav izplatījusies ārpus sākotnējā audzēja vai vietējiem audiem. To dara, izpētot sargmezglu – tas ir limfmezgls, uz kuru plūst limfa no tās vietas, kur konstatēta melanoma. Melanomas šūnu klātbūtne vai neesamība limfmezglos ir viens no vissvarīgākajiem prognostiskajiem faktoriem, jo norāda, kā melanoma varētu attīstīties nākotnē, kā arī to, kāda veida ārstēšana būs nepieciešama.

Būtiski! Sargmezglu biopsiju jāpiedāvā visiem pacientiem, kuriem melanoma ir biezāka par 0.8 mm. Sargmezglu biopsija tiek veikta, lai precizētu slimības stadiju. Pacientam ir tiesības no tās atteikties. Jāatceras:  ja sargmezglu biopsija netiek veikta vai veikta novēloti, kad jau ir izmainījusies limfas plūsma, nav iespējams noskaidrot, vai pacientam ir pirmā/otrā vai trešā melanomas stadija.

Sargmezglu biopsiju veic slimnīcā un tai ir divas daļas – radioloģiskā un ķirurģiskā. Vispirms veidojuma apvidū ievada speciālu vielu, tad ar speciālu iekārtu iezīmē, uz kuru limfmezglu grupu šī krāsviela aizplūst. Operācijas laikā ķirurgs izņem atzīmētos limfmezglus un nosūta uz histoloģijas laboratoriju, kur tos izpēta mikroskopā un noskaidro, vai tajos  nav atrodamas melanomas šūnas.

Molekulārie testi. Ja melanoma ir apstiprināta, ir svarīgi veikt nepieciešamos molekulārbioloģiskos izmeklējumus audos, lai noteiktu biežāko gēnu mutācijas. Šādiem testiem ir divi galvenie mērķi: novērtēt atbilstību mērķterapijai un iegūt papildus informāciju par audzēju, ko izmantot gan pacienta ārstēšanai un  slimības prognozēšanai, gan zinātniskiem mērķiem. Ādas melanomas gadījumā visbiežāk mutācijas konstatē BRAF, CDKN2A, NRAS un TP53 gēnos.

BRAF testēšanu iesaka veikt visiem augsta riska melanomas pacientiem, sākot no IIC stadijas un atkārtot šo testu metastāzēm, ja tādas parādās, jo gēnu mutāciju statuss var mainīties.

Citi izmeklējumi. Zema riska melanomām papildus izmeklējumi parasti nav nepieciešami. Pārējiem pacientiem jau pirms sargmezglu biopsijas var tikt piedāvāts veikt ultraskaņas izmeklēšanu limfmezgliem un datortomogrāfiju (DT). Savukārt ļoti augsta riska pacientiem (virs T3b) papildus iespējams veikt  galvas smadzeņu magnētisko rezonansi (MR) un pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET/CT).

Ārstēšanas iespējas

Adjuvantā jeb profilaktiskā terapija. Augsta riska melanomas pacientiem, kuriem melanoma izplatījusies limfmezglos, ir liels risks, ka melanoma progresēs, jo iespējams, cilvēka ķermenī ir melanomas šūnas, kas nav nosakāmas ne ar kādiem testiem vai izmeklējumiem.  Šādiem pacientiem pēc operācijas var tikt piedāvāta adjuvantā terapija. Ir vairāki imūnterapijas un mērķterapijas preparāti, kuru lietošana ir atzīta par lietderīgu adjuvantā veidā. Adjuvantās terapijas galvenais uzdevums – novērst melanomas progresiju.

Ja slimība tomēr progresē, ir pieejama ķirurģiska ārstēšana, stereotaktiskā ķirurģija, staru terapija, kā arī sistēmiskā terapija – imūnterapija un mērķterapija.

Jautājiet ārstam par katras ārstēšanas metodes paredzamajiem ieguvumiem un riskiem.

Imūnterapija stimulē ķermeņa dabisko aizsardzības sistēmu – imūnsistēmu, cīnīties ar vēzi. Imūnterapijas preparātu uzdevums ir palīdzēt mūsu ķermenim atrast, atpazīt un iznīcināt vēža šūnas. Ir pieejami dažādi imūnterapijas medikamenti, kurus var lietot atsevišķi (monoterapija) vai kopā (kombinētā terapija).

Uz cilvēka imūnšūnām, sauktām arī par T-šūnām (T limfocītiem) ir olbaltumviela jeb proteīns, ko sauc par PD-1 jeb programmētās nāves (programmed death) receptoru. Šī receptora uzdevums ir nomākt T šūnu aktivitāti, nodrošināt, ka T-šūnas neuzbrūk organisma pārējām šūnām. Melanomas pacientiem ir svarīgi, lai T-šūnas atrastu un iznīcinātu melanomu, tāpēc ir radīti imūnterapijas preparāti, ko sauc par PD-1 inhibitoriem, kas bloķē PD-1 proteīnu un palīdz mūsu imūnsistēmai būt aktīvai, atrast, atpazīt un iznīcināt melanomu. Šobrīd ir apstiprināti divi  PD-1 inhibitori – Pembrolizumabs un Nivolumabs.

CTLA-4 ir vēl viens proteīns,  kurš bremzē imūnsistēmas darbību. Ipilimumabs ir melanomas ārstēšanai apstiprināts CTLA-4 inhibitors – tas noņem imūnsistēmas “bremzes” un ļauj iznīcināt melanomu. CTLA-4 inhibitoru parasti lieto kombinācijā ar PD-1 inhibitoriem.

Imūnterapijas zāles tiek ievadītas vēnā ik pēc 3-4 nedēļām.

Vecākās imūnterapijas zāles ir Interferons alfa un interleikīns. Abi šie preparāti ir ar smagām blaknēm, augsti toksiski, tomēr to lietderība tiek atzīta atsevišķos gadījumos.

Mērķterapija ir radīta, lai specifiski “mērķētu” uz vēža šūnām, kurās ir kāds izmainījies gēns. Pēc būtības gēni ir šūnu instrukcijas, kas māca šūnām, kā radīt jaunas šūnas, kā kontrolēt šūnu uzvedību, kad dalīties, kad nomirt. Patoloģiskas izmaiņas šajās instrukcijās sauc par mutācijām un šajā gadījumā melanomas šūnas var nekontrolēti augt un vairoties.

Aptuveni pusei ādas melanomas pacientu melanomas šūnās ir notikušas mutācijas gēnā, ko apzīmē ar BRAF, kas izraisa vēža šūnu nekontrolētu augšanu. Mērķterapijas zāles, ko sauc par BRAF inhibitoriem, bloķē vēža šūnu augšanu, vienlaikus ierobežojot veselo šūnu bojājumus.

Mūsdienās BRAF inhibitorus (dabrafenib, vemurafenib, encorafenib) lieto tikai kombinācijā ar MEK inhibitoriem (trametinib, cobimetinib, binimetinib), kas papildus nodrošina ātrāku audzēja samazināšanos, vēža augšanas aizturi un ilgāku pacienta mūžu. Mērķterapijas zāles lieto tablešu veidā.

Rehabilitācija

Melanomas pacientiem jāatceras, ka melanoma “nespēlē” pēc noteikumiem. Melanomas pacientiem ir lielāks risks saslimt ar atkārtotu melanomu un citiem ādas audzējiem – bazaliomu, plakanšūnu vēzi u.c. Melanomas pacientu ģimenes locekļiem jārēķinās, ka tuviniekiem ir augstāks melanomas risks.

Pēc diagnozes un ārstēšanas ir nepieciešama novērošana pie ārsta. Nav vienota standarta cik bieži jāapmeklē ārsts un kādi izmeklējumi jāveic, tomēr lielākoties notiek tā:

  • Pirmos divus gadus pēc diagnozes, kad melanomas atgriešanās risks ir vislielākais, ārsta apmeklējums jāplāno reizi 3-6 mēnešos atkarībā no slimības stadijas vai individuālā riska.
  • Nākamos divus gadus novērošanas vizīte ir reizi pusgadā. Turpmāk reizi gadā.
  • Katrā novērošanas vizītē jānotiek visa ķermeņa ādas apskatei, tiek izpētīta operācijas rēta, iztaustīti attiecīgā reģiona limfmezgli, ārsts iztaujā par iespējamiem simptomiem un nozīmē izmeklējumus, ja tādi būs nepieciešami.
  • Noteikti informē ārstu, ja ir ieildzis klepus, redzes dubultošanās, galvas sāpes ar reiboņiem vai sāpes kaulos.

Par projektu

Mēs vēlamies, lai vīrieši Latvijā izdara pareizās izvēles jautājumos, kas saistīti ar viņu veselību, sniedzot viņiem informāciju par vīrieša veselību vieglā, vīriešiem saprotamā valodā. Par iespējā kā savu veselību uzlabot un kādas veselības pārbaudes veikt šodien un uzlabot savu dzīves kvalitāti ikdienā. Mēs vēlamies, lai mūsu brāļi, Tēvi un citi ģimenē svarīgie vīrieši mūs neatstātu no slīmībām, kuras savlaicīgi diagnosticējot ir ārstējamas. Mēs vēlamies lai vīrieši Latvijā dzīvotu ilgāku un veselīgāku dzīvi. 

Atbalstītāji

Uzņēmumi un organizācijas

Vīru Tests © 2021. Visas tiesības aizsargātas.

Grozs
  • No products in the cart.