Skip to content Skip to footer

Līdzīgi kā citās valstīs arī Latvijā novērojamas izmaiņas sabiedrības struktūrā. Uzlabojumi savlaicīgā diagnostikā, profilaksē, onkoloģisko un citu slimību ārstēšanā ir ietekmējuši kopējo sabiedrības novecošanos . Visi šie rādītāji pieaug un tas nozīmē, ka ievērojami pieaugs to cilvēku skaits, kuriem nākotnē būs nepieciešama paliatīvā aprūpe.

par paliatīvo aprūpi


Kas ir paliatīvā aprūpe?

Paliatīvā aprūpe ir multidisciplināra medicīniska aprūpe, kuru slimība nav radikāli izārstējama. Tā ietver sāpju un citu simptomu (elpas trūkums, neregulāru vēdera izeju (caureja/aizcietējumi), sliktas dūšas u.c.) mazināšanu, atbilstošus sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu risinājumus, tad, kad sūdzības rodas gan specifiskās terapijas laikā, gan pārtraucot specifisko (operācija, staru terapija, ķīmijterapija vai hormonterapija) terapiju. Paliatīvā aprūpe pēc būtības multidisciplināra attieksme pret pacientu, viņa piederīgajiem un sabiedrību. Tā piedāvā medicīnisko aprūpi kā pamatkoncepciju, nodrošinot  pacienta/es vajadzības neatkarīgi no viņa/s atrašanās vietas – mājās vai dienas stacionārā un stacionāra apstākļos. Paliatīvā aprūpe apstiprina dzīves vērtību, miršanu uzskatot par dabisku procesu. Tā nepaātrina un neaizkavē nāves iestāšanos. Paliatīvās aprūpes galvenais uzdevums ir nodrošināt iespējami labāko dzīves kvalitāti līdz pat nāves iestāšanās brīdim. Daļa no paliatīvās aprūpes ir psiholoģiskais atbalsts, zaudējot tuvinieku, arī šo punktu ietvert paliatīvā aprūpe.  

•          citi simptomu  – elpas trūkuma, kairinošs klepus, sliktas dūšas, vemšanas, kuņģa zarnu trakta funkciju traucējumi (caureja, aizcietējumi), progresējošs nespēks u.c.

•          psiholoģisko – trauksmi, depresiju, paniku, bailes, uzbudinājumu, miega traucējumus, delīriju u.tml..

•          garīgās problēmas  – eksistenciālas problēmas, kas ir saistītas ne tikai ar bailēm no nāves, bet arī bailēm no ciešanu pieaugšanas, iespējamas atstumšanas, marginalizācijas, sociālas izolācijas.

eapc definīcija 2009

Katra cilvēka fizioloģija un bioloģija ir unikāla, neviens precīzi nevar noteikt, kādi un vai būs sūdzības (simptomi) katram pacientam. Pacientam pabeidzot/ pārtraucot specifisko terapiju ir jābūt ārstam (primārās aprūpes speciālists, paliatīvās aprūpes speciālists, algologs – ārsts, kurš risina sāpju jautājumus), kuram viņš uzticas un var noskaidrot interesējošos jautājumus, lai pēc iespējas ikdienas dzīve būtu komfortablāka.

kur un kā saņemt paliatīvo aprūpi

Paliatīvo aprūpi ambulatorā nodaļā onkoloģijā var saņemt:

–           Ja ir simptomi (sāpes, klepus, slikta dūša, vemšana u.c.). kas ietekmē dzīves kvalitāti un ārstējošais ārsts pacientu nosūta pie PA speciālista;

–           Slimībai progresējot, ar konsīlija lēmumu par specifiskās terapijas pārtraukšanu;

Paliatīvo aprūpi stacionārā onkoloģijā var saņemt:

–           Iekšējie normatīvie dokumenti stacionārā;

–           Pēc ambulatorās nodaļas konsultācijas, ja simptomi progresē, ar primārās veselības ārsta nosūtījumu;

situācija latvijā

Saskaņā ar PVO ieteikumiem, onkoloģijas pacientiem stacionāra apstākļos jānodrošina vismaz 50 (sekundārā un terciārā līmeņa) PA gultas vietas uz 1 miljonu iedzīvotāju. Latvijā uz doto brīdi ņemot vērā šos skaitļus , nepieciešamas 125 gultas vietas paliatīvās aprūpes pacientiem.

–           Šobrīd PA netiek pietiekami nodrošināta neonkoloģiskā profila pacientiem, HIV/AIDS un rezistentas tuberkulozes slimniekiem. Par cik dati par pacientu skaitu neonkoloģiskām diagnozēm netiek apkopoti, precīzi noteikt paliatīvās aprūpes pacientu skaitu nav iespējams.

noderīga informācija tuviniekiem

Par projektu
Portāls vīriešiem, kurā atradīsiet aktuālāko informāciju vīriešu veselības un pārbaudes jautājumos.
No vienkāršiem līdz sarežģītiem tematiem vienuviet!
Kontakti

DKC © 2024. Visas tiesības aizsargātas.