Ziemeļu valstīs peldēšanai aukstā ūdenī (ziemas peldēšana vai ziemas sēde) ir senas tradīcijas. Vēl pirms dažiem gadiem ar ledus peldēšanu nodarbojās ļoti maz ekstrēmā sporta piekritēju. Taču jau vairākus gadus ledus peldēšanā tiek organizētas sacensības ledusaukstā ūdenī zem 5oC, kas piesaista aizvien jaunu dalībniekus. Šī raksta mērķis ir iepazīstināt ar peldēšanas aukstā ūdenī ieguvumu un risku izvērtējumu. Kad peldēšanu aukstā ūdenī regulāri, pakāpeniski un pielāgotā režīmā praktizē pieredzējuši sportisti ar labu veselību, šķiet, ka tas dod labumu veselībai. Tomēr iesācējiem pastāv pat nāves risks vai nu sākotnējās neirogēnā aukstuma šoka reakcijas dēļ vai dēļ progresējoši samazinātas peldēšanas efektivitātes vai hipotermijas. Lai rastu atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar ziemas peldēm vaicājām EGV klīnikas urologa androloga Andra Ābeles palīdzību.
Vairāki pētījumi liecina, ka peldēšanās aukstā ūdeni sniedz ļoti daudz dažādu ieguvumu veselībai, tostarp izmaiņas hematoloģiskajā un endokrīnā funkcijā, mazāk augšējo elpceļu infekciju, garastāvokļa traucējumu mazināšana un uzlabo vispārējo pašsajūtu. Lai gan ir pierādīts, ka hroniska auksta ūdens temperatūras iedarbība ir labvēlīga cilvēka veselībai, vairākos pētījumos ir aprakstīti arī iespējamie riski.
Dr. Andris Ābele, Klīnikas EGV andrologs, urologs
Cik auksts ir auksts
“Auksta ūdens” definīcija nav stingri noteikta. Tomēr, ņemot vērā to, ka lielākā daļa novēroto bīstamo reakciju uz aukstu ūdeni sasniedz maksimumu, kad iegremdējas no 15oC līdz 10oC aukstā ūdenī, ir pamatots apgalvot, ka aukstu ūdeni definē kā ūdeni, kura temperatūra ir zemāka par 15oC. Termoneitrālā ūdens temperatūra parastam izģērbtajam cilvēkam ir aptuveni 35oC, tāpēc atrašanās ūdenī zem šīs temperatūras cilvēkiem laika gaitā var izraisīt ķermeņa temperatūras pazemināšanās. Garo-distanču peldētāju apmācībai atbilstoša temperatūra ir ap 25oC.
Ziemas peldēšanas tradīcijas
Atsevišķās ziemeļu valstīs, piemēram, Somijā, Polijā, Krievijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Čehijā ziemas peldēšana tiek praktizēta regulāri. Austrumeiropā un Krievijā ziemas peldēšana ir arī daļa no Zvaigznes dienas svētkiem. Līdz ar to daudzi pētījumi par ziemas peldēšanas ietekmi uz ķermeni nāk no šīm ziemeļu valstīm par dažādām tēmām, piemēram, pielāgošanos aukstumam, izmaiņas lipīdu metabolismā, hematoloģisko vērtību pielāgošana, ietekme uz imūnsistēmu un hormoniem vai termoregulācijas aspekti. Par klasisko ziemas peldēšanos var saukt arī notikumus, kuros liels skaits cilvēku ziemā peld mazu attālumu aukstā ūdenī.
Ziemas peldēšanās efekts
Tā kā ziemas peldēšana kļūst aizvien populārāka, mums jāņem vērā gan aukstā ūdens peldēšanas riski, gan ieguvumi. Jāņem vērā arī tas, ka peldēšana aukstā ūdenī sportistam ir atšķirīga no iegremdēšanas aukstā ūdenī personai, kas nav profesionāls sportists. Sportisti vairākas minūtes sacenšas diezgan lielā intensitātē, bet “nesportisti” dažas minūtes paliek bez fiziskām aktivitātēm.
Ziemas peldēšana ir ļoti saspringts fizioloģisks stāvoklis, kad viss ķermenis tiek pakļauts aukstā ūdens iedarbībai. Tomēr atdzesēta ūdens peldētāji regulāri atrodoties aukstā ūdens vidē spēj sasniegt dažādas pakāpes pielāgošanos aukstumam. Rodas jautājums, vai šāda veida sportam ir kāds labums veselībai, vai tam tomēr ir vairāk kaitīga ietekme. Kā izturības vingrinājumu peldēšana aukstā ūdenī, pat ja peldēšana aukstā ūdenī ir smagāka, var palielināt toleranci pret stresa faktoriem. Atsevišķi pētījumi norāda, ka intensīva īslaicīga visa ķermeņa aukstuma iedarbība izraisa oksidatīvo stresu. Salīdzinot ar kontroles grupu, antioksidatīvās aizsardzības sistēmas svarīgo komponentu (piemēram, superoksīda dismutāzes un katalāzes) izejas koncentrācija ziemas peldētājos bija augstāka. Ja ziemas peldēšanu praktizē cilvēki ar labu vispārējo veselību regulārā, pakāpeniskā (atbilstoši sezonai) un pielāgotā režīmā, šķiet, ka tas dod labumu veselībai. No otras puses, pastāv arī nāves risks, ja to praktizē nepietiekami pielāgota persona, no sākotnējās neirogēnā aukstuma šoka reakcijas dēļ vai dēļ progresējoši samazinātas peldēšanas efektivitātes vai hipotermijas.
Turklāt cilvēki ar acīmredzamām vai vēl nediagnosticētām kardiovaskulārām slimībām var būt vairāk pakļauti nelabvēlīgai ietekmei, izraisot aritmijas un akūtus kardiovaskulāros notikumus, kas var radīt ievērojamu risku veselībai. Tāpēc ir ieteicama pakāpeniska stratēģija gan šīs nodarbes uzsākšanai, gan attīstīšanai un paplašināšanai, lai veicinātu un uzturētu aklimatizāciju, aizsargātu pret iespējamiem aukstā ūdens iedarbības riskiem.
Pirmie apgalvojumi par ziemas peldēšanas ieguvumiem veselībai ir datēti ar 400 gadu pirms mūsu ēras. Pēc Hipokrāta teiktā, ūdens terapija mazināja nogurumu, un vēlāk, kā ziņots, Tomass Džefersons sešus gadu desmitus katru rītu izmantoja aukstu kāju vannu, lai viņš būtu vesels. Tiek uzskatīts, ka šie ieguvumi veselībai ir fizioloģisko reakciju un bioķīmisko apstākļu rezultāts, ko izraisa aukstā ūdens iedarbība. Fizioloģiskas izmaiņas notiek, pakļaujot ķermeņi pēkšņai aukstā ūdens ietekmei. Procedūru atkārtojot regulāri pamazām ķermenī attīstās pielāgošanās aukstumam, kam savukārt ir ietekme arī uz veselību kopumā.
18. gadsimta beigās tika izdomāts peldkostīms un tā dēvētā “peldmašīna”. Tas izraisīja veselu kopienu un piejūras kūrortu eksplozīvu pieaugumu, kuri uzsvēra peldēšanās jūrā iespējamos ieguvumus veselībai. Acīmredzot pieaugošā peldēšanas popularitāte noveda pie glābēju ienākšanas pludmalē, jo vairāk cilvēku centās izmantot saistītos peldēšanas ieguvumus veselībai. Lai gan ziemas peldēšanai pastāv zināmi riski, zinātniskie pētījumi sniedz informāciju arī par ieguvumiem veselībai. Tiek aprakstīti dažādi aspekti, piemēram, ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, psiholoģiskie un imunoloģiskie aspekti (1. tabula).
| Sistēmas | Efekts |
| Kardiovaskulāra sistēma | Asinsspiediena pazemināšana |
| Endokrīnā sistēma | Triglicerīdu samazināšanās Insulīna jutības palielināšanās Norepinefrīna samazināšanās Kortizola līmeņa paaugstināšanās |
| Nervu sistēma | Antidepresīvs effekts |
| Imūnsistēma | Leikocītu palielināšanās Monocītu palielināšanās Infekciju riska mazināšanās |
Ziemas un ledus peldēšanas veselības riski
Pat ja peldēšana aukstā ūdenī atsevišķos gadījumos var sniegt labumu, nevajadzētu ignorēt riskus, īpaši peldēšanu ekstrēmi zemā temperatūrā zem 5oC. Peldoties, ir svarīgi apzināties iespējamos kardiovaskulārās un respiratorās sistēmas riskus, kas rodas aukstuma iedarbības dēļ. Ir svarīgi atzīmēt, ka cilvēkam termoneitrālā temperatūra ir aptuveni 37oC un ka ilgstoša iegremdēšana ūdenī, kas ir aukstāks par 35oC, var izraisīt hipotermiju, jo ķermeņa siltums tiek zaudēts. Šīs pārliecība nostiprinājās pēc Titānika katastrofas, to atbalstīja arī vairāki novērojumi, kas tika veikti Otrā pasaules kara jūras konfliktu laikā. Pēdējos gados pētījumi ir vērsti uz aukstā ūdens iegremdēšanas patofizioloģijas noskaidrošanu. Teorētiski ar aukstā ūdens iegremdēšanu ir saistīti trīs fāzes, kas var izraisīt darbnespēju un ātru ķermeņa siltuma zudumu. Katra no trim fāzēm ir saistīta ar īpašiem riskiem. Šo fāžu ilgums un tajās izraisīto reakciju apjoms ievērojami atšķiras atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp ūdens temperatūras (2. tabula).
| 1. fāze: sākotnējā iedarbība (aukstuma šoks) | Pirmās 3 minūtes | Ādas atdzišana, hiperventilācija, tahikardija, elsošanas reflekss |
| 2. fāze: īslaicīgā iedarbība | Pēc 3 minūtēm | Virspusēja neiromuskulārā atdzišana |
| 3. fāze: ilgtermiņa iedarbība Ģībonis vai pēkšņa nāve (pēc noslīkšanas) | Pēc 30 minūtēm Tūlīt pirms, glābšanas laikā vai pēc glābšanas | Hipotermija, vēlāk ģībonis Sirds aritmija, hemostāze, bezsamaņa |
Ziemas vai ledus peldēšanai nepieciešama sagatavošanās, aklimatizācija un, vēl svarīgāk, pieredze, jo iegremdēšanā aukstā ūdenī jāveic tikai atbilstošā profesionāļa uzraudzībā, lai izvairītos no traumām vai pat nāves. Pat vispieredzējušākajiem ledus peldētājiem aukstā ūdens iegremdēšana rada nāves risku.
Aukstā ūdens iegremdēšanas simptomi atbilstoši ķermeņa temperatūrai (3. tabula).
| 36oC | Spontāni drebuļi, ātra sirdsdarbība, ātra elpošanas frekvence |
| 35oC | Apjukums, dezorientācija, samazināta muskuļu koordinācija |
| 34oC | Amnēzija |
| 33oC | Sirds ritma traucējumi, slikta ādas perfūzija |
| 33-30oC | Apziņas aptumšošanās, spontāni drebuļi pārtraucas, muskuļu stīvums |
| 30oC | Stupors, bezsamaņa, samazināta elpošana, slikts muskuļu tonuss, hipotensija |
| 28oC | Ventrikulāra fibrilācija, gandrīz nav elpošanas, vitālo pazīmju praktiski nav |
| 25oC | Sirdsdarbības apstāšanās, nāve |
Urīnceļu infekcija
Ik gadu urīnceļu infekcija (UCI) ir iemesls gandrīz 10 miljonu vizītēm pie ārsta. UCI rodas, kad baktērijas nokļūst urīnā un pārvietojas līdz urīnpūslim, izraisot cistītu, vai tālāk līdz nierēm, izraisot pielonefrītu vai nieru abscesu, vai arī vīriešiem uz prostatu un sēkliniekiem, izraisot prostatītu vai orhītu. Sievietes ar UCI slimo četras reizes biežāk kā vīrieši, jo sievietēm ir daudz īsāks urīnizvadkanāls (skat. zīmējumu par anatomiskām atšķirībām).
Aukstums kā tāds vai ziemas peldēšana pati par sevi nav UCI cēlonis, taču ķermeņa temperatūras pazemināšanās provocē hroniskas jeb “guļošas” infekcijas paasināšanos, sevišķi personām ar citām hroniskām kaitēm kā, piemēram, cukura diabēts. Šī iemesla dēļ visiem ziemas peldēšanās piekritējiem ir nepieciešama regulāra veselības pārbaude un ziemas periodā arī regulāra urīna analīžu nodošana, lai izslēgtu “guļošu” UCI, kurai nav specifisku simptomu. Gadījumā, ja ir paradījušies kādi no UCI simptomiem, ir jāpārtrauc ziemas peldēšana un nekavējoties jāgriežas pēc palīdzas pie veselības aprūpes speciālista (ģimenes ārsts, urologs, ginekologs). Svarīgi ievērot UCI profilaktiskos pasākumus (4. tabula).
| UCI simptomi | UCI profilakse |
| Sāpes vai dedzināšana urinējot Bieža urinēšana Sāpes mugurā vai sānos pie ribām Spiediena sajūta vēdera lejasdaļā Urīns, kas ir duļķains, asiņains vai ar spēcīgu smaku Drudzis vai drebuļi |
Lietot pietiekama daudzuma bezkaloriju šķidrumu (1.5 – 2.5 L/dnn) Urinācija ik pēc 3 stundām dienas laikā vai uzreiz pēc dzimumakta (sievietēm) Daudzveidīgs uzturs, urīna skābināšana ar dzērveņu dzērienu, periodiski uro-dezinficējošas tējas Pretmikrobu līdzekļus profilaktiski var lietot vai nu pastāvīgi (katru dienu, katru nedēļu) ilgāku periodu (3 – 6 mēnešus) vai vienreizējā devā pēc dzimumakta (sievietēm) Probiotiķu profilaktiska lietošana (sievietēm) Blakussaslimšanu atbilstoša terapija (piem., cukura diabēts) Katrā urinēšanas reizē pilnībā iztukšot urīnpūsli, iespējams, būs vieglāk, ja tas tiks darīts sēdus Ja ir sajūta, ka pēc urinēšanas urīnpūslis nav iztukšojies, mēģināt vēlreiz pēc 5 minūtēm Pēc peldēšanās vienmēr nomainīt slapjo veļu, cenšoties uzturēt vēdera apakšdaļu sausu un siltu |
Secinājumi
Regulāri peldēšanas treniņi aukstā ūdenī, šķiet, pozitīvi ietekmē dažādas sistēmas, piemēram, kardiovaskulāro sistēmu, endokrīno sistēmu, imūnsistēmu un nervu sistēmu. Tomēr peldēšanās aukstā ūdenī joprojām rada ievērojamu veselības risku nepieredzējušiem un neapmācītiem peldētājiem. Lai pilnībā izmantotu aukstā ūdens peldēšanas vielmaiņas un termogēnos efektus, ieteicams veikt pakāpenisku aklimatizācijas programmu, ko vēlams veikt profesionāļu uzraudzībā. Tas nozīmē, ka peldēšanās aukstā ūdenī (ledus, aukstā un ziemas peldēšana) ir jauna aizraujoša sporta disciplīna, un ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai pilnībā izprastu tās ieguvumus veselībai.
Atsauces
- Beat Knechtle, Zbigniew Waśkiewicz, Caio Victor Sousa, Lee Hill, and Pantelis T. Nikolaidis, Cold Water Swimming—Benefits and Risks: A Narrative Review. Int J Environ Res Public Health. 2020 Dec; 17(23): 8984. Published online 2020 Dec 2. doi: 10.3390/ijerph17238984.
- M J Tipton, N Collier, H Massey, J Corbett, M Harper, Cold water immersion: kill or cure? Exp Physiol. 2017 Nov 1;102(11):1335-1355. Epub 2017 Sep 21. doi: 10.1113/EP086283.
