Skip to content Skip to footer

Atklāta saruna ar ģimenes ārstu – vīrieša veselības stūrakmens

Zināms, ka automašīnai tehniskā apkope ir jāveic pēc konkrēta nobraukuma,
nesagaidot, kad panelī iedegas brīdinājuma signāli. Taču kādi izmeklējumi un
cik bieži ir jāveic katram vīrietim, lai saglabātu labu pašsajūtu un stipru
veselību? Par ģimenes ārsta lomu augstas dzīves kvalitātes uzturēšanā stāsta
ģimenes medicīnas speciālists dr. Ainis Dzalbs.

Cik bieži vīrietim nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, ja nav nekādu sūdzību par
veselību?

Bērniem līdz divu gadu vecumam profilaktiskas pārbaudes notiek vairākas reizes gadā, pēc
tam līdz 18 gadu vecumam ir ieteicams tās veikt vienreiz gadā. Vēlāk ikviens Latvijas
iedzīvotājs var bez maksas (nemaksājot pacienta iemaksu) profilaktiskos nolūkos apmeklēt
ģimenes ārstu reizi gadā, taču jauniem vīriešiem vecumā līdz 30 gadiem, kam nav nekādu
sūdzību par savu veselību, ik gadu “atrādītes” pie ģimenes ārsta nav nepieciešams. To var
darīt reizi trijos vai pat piecos gados, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar veselīgu
dzīvesveidu, tostarp uzturu un fiziskām aktivitātēm, un arī ar reproduktīvo un seksuālo
veselību.

Ko ietver profilaktiska veselības pārbaude pie ģimenes ārsta?
Ģimenes medicīnas pieeja ir holistiska jeb visaptveroša, un profilaktiskā veselības pārbaude
galvenokārt nozīmē sarunu par veselības tēmām, kas pacientu satrauc. Lielā daļā gadījumu
tieši saruna ir visnozīmīgākā vizītes daļa, kas dod ārstam vairāk informācijas nekā klīniski
izmeklējumi. Izvaicājot pacientu par iespējamām sūdzībām, ārsts var agrīni atklāt cilvēkam
viņa vecuma posmā biežāk sastopamās slimības. Jauni vīrieši visbiežāk sūdzas par dažādām
balsta un kustību aparāta problēmām. Savukārt sarunā ar vīriešiem brieduma gados un vēlāk,
tuvojoties pensijai, ģimenes ārsts vairāk pievērš uzmanību sirds un asinsvadu veselībai.

Vai pacienti labprāt runā ar savu ģimenes ārstu?
Pēc statistikas datiem sievietes biežāk apmeklē ģimenes ārstu nekā vīrieši. Vīrieši pie
ģimenes ārsta biežāk sāk parādīties vecumā no 45 un 50 gadiem, un sūdzības visbiežāk ir
saistītas ar muskuloskeletālām sāpēm – sāpošas muguras, saspringums, locītavu problēmas –
un sirds veselību, piemēram, augstu asinsspiedienu, reiboņiem. Diemžēl ir tā iegājies, ka
reproduktīvā veselība ir viens no visretāk ar ģimenes ārstu pārrunātajiem jautājumiem, lai gan
tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam nav nekādu sūdzību. Pētījumi uzrāda, ka tikai vidēji 3%
vizīšu vecumā līdz 50 gadiem vaicā savam ģimenes ārstam par tādām sensitīvām tēmām kā reproduktīvā un seksuālā veselība. Es aicinu vīriešus pārrunāt ar savu ģimenes ārstu arī šos
jautājumus, jo ģimenes ārsti ir pietiekami zinoši, lai spētu palīdzēt tos risināt, uzlabojot
pacienta dzīves kvalitāti. Tāpat arī vēlos aicināt ģimenes ārstus būt proaktīviem un iesākt
sarunu ar saviem pacientiem, vaicājot par iespējamām sūdzībām.

Kādus izmeklējumus ikvienam vīrietim nepieciešams veikt regulāri, lai saglabātu
veselību?

Modernā medicīna arvien vairāk virzās uz individuālu pieeju, un nevarētu teikt, ka visiem
vīriešiem kādā konkrētā vecumā būtu jāveic noteiktas pārbaudes. Mēs kā ģimenes ārsti vairāk
sekojam līdzi katra pacienta individuālajām vajadzībām un izvērtējam dažādu slimību riskus,
ņemot vērā cilvēka veselības stāvokli un ģimenes medicīnisko vēsturi. Taču ir universālas
tēmas, kam ir jāpievērš uzmanība. Viena no tām ir onkoloģiskas saslimšanas. Pacientam
sasniedzot noteiktu vecumu, ģimenes ārsts aicina veikt slēpto asiņu testus, kas ļauj agrīni
atklāt resnās zarnas vēzi.
Sākot no 40 gadu vecuma, valsts iedzīvotājiem reizi 5 gados apmaksā sirds un asinsvadu
slimības agrīnu diagnostiku, kas iekļauj arī dažādu analīžu veikšanu. Šajās pārbaudēs pamatā
tiek pievērsta uzmanība sirds veselībai, taču vienlaicīgi kardiovaskulāro risku atpazīšana lielā
mērā ļauj identificēt arī reproduktīvās veselības riskus. Tāpat ģimenes ārsts atgādinās
pacientam, ja ir jāveic revakcinācija, piemēram, pret ērču encefalītu vai difteriju. Taču es
vēlos uzsvērt, ka svarīgākie veselības saglabāšanā, it īpaši jauniem vīriešiem, ir nevis dažādi
smalki izmeklējumi, bet pavisam vienkārši veselības pamatrādītāji un saruna ar ģimenes
ārstu. Taču, protams, ka tad, ja cilvēks vēlas veikt konkrētas veselības pārbaudes, to var
pārrunāt ar savu veselības pakalpojumu sniedzēju, lai izvēlētos kādu papildus profilakses
pasākumu.

Vai ir nepieciešams veikt regulāras profilaktiskas pārbaudes pie speciālistiem,
piemēram, urologa vai kardiologa?

Runājot par reproduktīvo veselību, to nevar apskatīt kā vienu nošķirtu aspektu, bet ir jāņem
vērā cilvēka veselība kopumā, tā starpā arī dzīvesveids, ķermeņa masas indekss, cukura
līmenis, holesterīns un citi rādītāji. Profilaktiski nosūtījumi saistībā ar reproduktīvo veselību
pie speciālistiem netiek praktizēti, jo lielākajā daļā gadījumu vispārējos jautājumus par šo
tēmu, ņemot vērā pacienta veselības rādītājus, var izvērtēt ģimenes ārsts. Tostarp ģimenes
ārsts ieteiks vīrietim konkrētā vecumā veikt prostatas specifiskā antigēna pārbaudi, kas var
palīdzēt agrīni atklāt prostatas vēzi, apzinās tā riska faktorus un uzdos jautājumus par
potences traucējumiem. Ja ir nepieciešamas padziļinātākas pārbaudes vai papildus terapija,
ģimenes ārsts piesaistīs speciālistu konkrētu veselības jautājumu risināšanā.

DKC © 2024. Visas tiesības aizsargātas.