Helmuts Bēķis, fonda Movember Latvija vadītājs, onkoloģisko pacientu apvienības ONKOALIANSE līdzdibinātājs.
Neprecīzas vai nepareizas retorikas lietošana ir radījusi ilūzijas sajūtu, ka onkoloģijas jomā Latvijā viss ir kārtībā – šādi iesāku savu uzrunu aptuveni pirms gada, pirmo reizi uzrunājot deputātus un nozares pārstāvjus ministrijās. Jau tajā laikā tikšanās notika neklātienē, jo vēža pandēmijai priekšā aizsteidzās vispasaules vīruss COVID -19, bet arī šajā jautājumā onkoloģijas pacienti ir neziņā. Taču par to mazliet vēlāk.
Helmuts Bēķis
Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā onkoloģijas nozares atīstība un uzlabojumi kopējā onkoloģijas pacientu ārstēšanā norisinās pēc iepriekš izstrādāta plāna. 2017. gada 31. maijā ar Ministru kabineta rīkojumu spēkā stājās onkoloģijas plāns trim gadiem. Šis 2021. gads noritēs bez plāna, bez konkrētiem soļiem, bez papildinājuma budžetā, kas ir cieši saistīts ar onkoloģisko diagnožu savlaicīgu diagnostiku, efektīvāku ārstēšanu un augstāku dzīves kvalitāti pēc ārstēšanas. Protams, budžeta papildinājums, uzliekot papildus nodokli tabakai, kas ir mazliet vairāk kā miljons eiro par papildinājumu, nav uzskatāms par nozīmīgu pienesumu nozarei. Onkoloģija ir ārstējama labāk, diemžēl ārstēsana nav lēta un, lai uzlabotu ārstēšanu, ir nepieciešami gan medikamenti, gan apmācības un iekārtas, kam nepieciešams pārdomātas investīcijas.
Nevairos teikt, ka ar šādu viena miljona papildinājumu mēs Eiropas vidējo līmeni pieejamo medikamentu sarakstos un ārstēšanas pieejamībā diez vai jebkad sasniegsim.
Helmuts Bēķis
Šeit lieku cerības uz to, ka Finanšu ministrija onkoloģijas nozari saskatīs nevis kā izdevumus, bet iegūtos dzīves gadus onkoloģijas pacientiem, kas pēc ārstēšanasturpina strādāt, sildīt ekonomiku un ienest valstī nodokļus. Ceru uz reāluLabklājības Ministrijasiesaisti paliatīvās aprūpes uzlabošanā. Ceru, ka VARAM aktīvi iesaistīsies novadā dzīvojošo onkoloģijas pacientu nodrošināšanā ar manuprāt elementārām lietām, kas reizēm arī ir transports un uzgaidāmā telpa.
Mulsumu rada novērojumi kā tiek komunicēts par pieejamajiem medikamentiem onkoloģijas ārstēšanā un kā tiek pamatota budžeta neesamība un reizē minēts kopējais medikamentu skaits. Katra onkoloģijas diagnoze ir atšķirīga – pirmkārt jau pēc ķermeņa lokācijas, kur tā atklāta , otrkārt pēc stadijas, kādā tā ir diagnosticēta, kā arī tiek vērtēti attiecīgimedikamenti vairākos līmeņosdažādiem vēža paveidiem un stadijām. Un brīdī, kad mēs paziņojam, ka mums ir piemēram 10 medikamenti onkoloģijai, kuri paredzēti tikai plaušu vēža ārstēšanai, tad realitātē pie diagnožu ailītēm prostatas vēzis, dzemdes kakla vēzis un krūts vēzis mēs liekam apaļu nulli.
Savādi, ka izplatītākajai onkoloģijas diagnozei vīriešu vidū, kas ir prostatas vēzis, joprojām trūkst medikamentu, tāpat dzemdes kakla vēzim, kur tiek rīkotas valsts mēroga kampaņas papilomas vakcīnas atbalstam, kas it kā ierobežo šīs slimības veidošanos, vispār nav neviena medikamenta
Helmuts Bēķis
Vai tikai man liekas, ka tā ir kā skatīšanās nākotnē, bēgot no 80 000 onkoloģijas pacientiem valstī, kas uzlabojumus vēlētos redzēt pārskatāmā nākotnē? Līdzīgi kā ar citām diagnozēm, arī onkoloģijai, ja Tu zini, ka nav šodien, bet būs pēc diviem gadiem, vai 10, bet Tu redzi, ka pie tā tiešām plānveidīgi strādā, tas ir daudz labāk nekā atbilde – nav budžeta. Pirmais paredzamākais pārbaudījums būs onkoloģijas pacientu vakcinācijas plāns jeb COVID pote, kur vadlīnijas iesaka vakcinēt arī pacientu ģimenes locekļus, taču realitātē nav skaidri saprotama onkoloģijas pacientu vakcinācijas kārtība,iespējamās blaknes un to atvieglošana. Mēs kā pacientu biedrība aicinājām šo skaidrot onkologu ķīmijterepeitu asociācijai, kur saņēmām atbidli, par to īpašs paldies dakterei onkoloģei ķīmijterapeitei un reizē asociācijas vadītājai Aijai Geriņai, bet vai šo skaidrojumu zin visi onkoloģijas pacienti valstī ? Tiešām ceru, ka onkoloģijas pacienti saņems cilvēcīgu skaidrojumu pavisam tuvā nākotnē.
Eiropas Komisija 2021. gadā onkoloģijas apkarošanu izvirzīja kā prioritāti un plāno turpmākos desmit gadu laikā izārstēt 3 miljonus iedzīvotāju no onkoloģiskas diagnozes, paglābjot no priekšlaicīgas nāves. Protams loģiski uzdot jautājumu, cik no tiem būs latvieši un vai mēs skaitamies šajā kartē? Labā ziņa, ka mūsu Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs ir šajā onkoloģijas darba grupā, savukārt Eiropas Komisiju Latvijā šajā jautājumā pārstāv profesors Māris Leja. Šie abi viennozīmīgi mums ir ļoti lieli ieguvumi. Jautājumi rodas brīdī, kad skaidri jāatbild – vai onkoloģija Latvijā ir prioritāte? Jaunais Veselības ministrs pateica, ka pavisam noteikti; iepriekšējais Veselības ministrs pateica, ka tā ir modes lieta. Nacionālā veselības dienesta koridoros saka, ka īsti nevar prioritizēt. Kā tad īsti ir? Šo uzstādījumu ir ļoti svarīgi saprast, jo šim jautājumam būtu pieejami Eiropas līdzekļi gan sistēmas uzlabošanā, gan neatkarīgā auditā un izvērtējumā, kā arī profesionālu ekspertu vērtējumā, kas onkoloģijas nozarei Latvijā šobrīd ir vitāli nepieciešama. Taču, ja t nav prioritāte, vai nepieciešams vēl viens liels atzinums, ko ielikt mapē – nav budžeta, neesmu drošs.Visvairāk onkoloģijas pacienti, onkologi, onkologi – ķīmijterapeiti un onkoloģisko pacientu aizstāvības organizācijas no šī Eiropas Komisijas lēmuma saredz iespēju beidzot valstī izveidot vēža reģistru. Varu droši, roku uz sirds liekot, teikt – neviens nezina, cik onkoloģijas pacientu ir valstī, jo pēdējā pieejamā statistika ir kopš 2017. gada. Un šī mērķa īstenošanai ceru, ka tiks izmantoti Eiropas resursi, mūsu vadošo ārstu un pacientu organizācijas, visas ministrijas, lai spertu plašu soli unvismaz 2030. gadā varētu teikt – mums ir mūsdienīgs un funkcionējošs vēža reģistrs, kas darbojas visā Latvijā unmums atvieglo ikdienu.
Protams, šajā visiem sarežģītajā laikā Veselības Ministrija onkoloģijas domnīcā bija pulcējusi vadošos speciālists, gudrākos prātus un vairākas iesaistītās puses, kas risina, ārstē un ikdienā strādā onkoloģijas nozarē. Izskanēja
loti daudz diskusiju no vēža savlaicīgas diagnostikas līdz paliatīvai aprūpei un vairāki jau gatavi,uzreiz ieviešami uzlabojumi un ieteikumi. Cik ļoti gribētu, lai viss tiktu ielikts loģiskā laika plānojumā, sadalot atbildības, un taptu mērķtiecīgs un izpildāms onkoloģijas plāns nākamajiem gadiem, kas būtu caurspīdīgs, publisks un papildināms ciešā sasaistē ar budžeta palielinājumu. Kā pacientu organizācijas pārstāvim no vārdiem uz darbiem ārietu, svarīgi, ka šis un visi nākamie onkoloģijas plāni tiktu veidoti, liekot pacientu pirmajā vietā, jo pacients ir līdzatbildīgs savā veselības veidošanā.
Tāpēc pavisam loģisks ir raksta virsraksts – vai tiešām valstī lēmēju vidū ir iestājies tāds cinisms, ka, līdzīgi kā medicīnas darbinieki, onkoloģijas pacienti būs spiesti iet ielās piketēt? Vai būs nepieciešams zīmēt plakātus un vai tas ir vienīgais veids, lai sagaidītu citu Eiropas Savienības dalībvalstu vidējam līmenim līdzvērtīgu ārstēšanu? Vai tiešām šis būt pareizais veids, ko darīt hronisko slimību pacientiem, pie kuriem pieskaitāmi arī onkoloģijas pacienti, lai saņemtu to, kas tiešām viņiem no valsts pienākas? Vai noskatīties, kā onkoloģijas plāni attīstās valstiski atbalstītās programmās visā Eiropā un katru reizi piemiegt acis, kad papildus budžetus piešķir mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā? Es ceru, ka nē.
