C HEPATĪTS
KAS TAS IR?
C hepatīts ir infekcijas slimība, ko izraisa C hepatīta vīruss (HCV). Tas bojā aknas un var izraisīt gan akūtu, gan hronisku infekciju.
Pēc inficēšanās daļa cilvēku no vīrusa atbrīvojas paši, taču aptuveni 50–80% gadījumu infekcija kļūst hroniska. Tieši hronisks C hepatīts ilgstoši bojā aknas un var novest pie cirozes vai aknu vēža.
Atšķirībā no B hepatīta, pret C hepatītu vakcīnas nav, tāpēc īpaši svarīga ir profilakse un savlaicīga testēšanās.
KĀ VAR INFICĒTIES?
C hepatīts izplatās galvenokārt ar asinīm.
Visbiežāk inficēšanās notiek:
* lietojot kopīgas adatas vai šļirces;
* veicot tetovēšanu vai pīrsingu ar nesteriliem instrumentiem;
* medicīnisku manipulāciju laikā, ja netiek ievērotas drošības prasības;
* lietojot kopīgus skuvekļus vai citus priekšmetus, uz kuriem var būt asinis;
* retāk – dzimumkontakta laikā;
* retāk – no mātes bērnam dzemdību laikā.
C hepatīts neizplatās:
* sarokojoties;
* apskaujoties;
* klepojot vai šķaudot;
* lietojot kopīgus traukus;
* ar pārtiku vai ūdeni.
KĀDAS IR PAZĪMES UN SIMPTOMI?
Lielākajai daļai cilvēku slimība sākumā nerada nekādus simptomus.
Ja tie parādās, biežāk novēro:
* nogurumu;
* nespēku;
* sliktu dūšu;
* apetītes zudumu;
* sāpes vēdera labajā pusē;
* tumšu urīnu;
* gaišus izkārnījumus;
* dzelti;
* ādas niezi;
* locītavu sāpes.
Tieši simptomu trūkuma dēļ daudzi cilvēki par infekciju uzzina tikai pēc vairākiem gadiem.
KAM IR LIELĀKS RISKS?
Pārbaudi īpaši ieteicams veikt cilvēkiem, kuri:
* jebkad injicējuši narkotiskās vielas;
* saņēmuši asins pārliešanu vai orgānu transplantāciju pirms drošas donoru pārbaudes ieviešanas;
* veikuši tetovējumus vai pīrsingus vietās, kur nav garantēta sterilitāte;
* dzīvo kopā ar C hepatīta slimnieku;
* ir HIV infekcija;
* ir paaugstināti aknu rādītāji analīzēs;
* ir bijuši neaizsargāti dzimumkontakti ar paaugstināta riska partneriem;
* strādā profesijā, kur iespējams kontakts ar asinīm.
Daudzi speciālisti uzskata, ka katram cilvēkam vismaz reizi dzīvē būtu lietderīgi veikt C hepatīta testu, jo infekcija bieži norit bez simptomiem.
KĀ NOSAKA C HEPATĪTU?
Slimību nosaka ar asins analīzēm.
Parasti diagnostika notiek divos posmos:
* anti-HCV antivielu tests;
* HCV-RNS analīze, kas apstiprina aktīvu infekciju.
Pozitīvs antivielu tests vēl nenozīmē, ka infekcija organismā joprojām ir aktīva.
C HEPATĪTA TESTS
C hepatīta testu iespējams veikt:
* pie ģimenes ārsta;
* laboratorijās;
* infektologa vai hepatologa praksē;
* bez maksas HIV profilakses punktos, kur pieejami eksprestesti.
Ja eksprestests ir pozitīvs, nepieciešama papildu laboratoriska pārbaude.
KĀDAS VAR BŪT KOMPLIKĀCIJAS?
Ja infekcija netiek ārstēta, tā var izraisīt:
* hronisku aknu iekaisumu;
* aknu fibrozi;
* aknu cirozi;
* aknu mazspēju;
* aknu vēzi;
* nepieciešamību pēc aknu transplantācijas.
Alkohola lietošana būtiski paātrina aknu bojājumu attīstību cilvēkiem ar C hepatītu.
ĀRSTĒŠANAS IESPĒJAS
Mūsdienās C hepatīts ir viena no retajām hroniskajām vīrusu infekcijām, kuru iespējams pilnībā izārstēt.
Ārstēšanā izmanto tiešas darbības pretvīrusu medikamentus.
Parasti ārstēšana:
* ilgst 8–12 nedēļas;
* ir tablešu veidā;
* neprasa injekcijas;
* ļauj izārstēt vairāk nekā 95% pacientu.
Ārstēšanu nozīmē infektologs vai hepatologs.
Ārstēšanas laikā ieteicams:
* nelietot alkoholu;
* uzturēt veselīgu ķermeņa svaru;
* regulāri kontrolēt aknu veselību.
KĀ PASARGĀT SEVI?
Tā kā vakcīnas pret C hepatītu nav, profilakse ir īpaši svarīga.
Lai samazinātu risku:
* nelieto kopīgas adatas vai šļirces;
* izvēlies licencētas tetovēšanas un pīrsinga studijas;
* nelieto kopīgus skuvekļus un zobu sukas;
* dzimumkontakta laikā lieto prezervatīvu, ja pastāv infekcijas risks;
* izvairies no kontakta ar svešām asinīm.
KAD JĀVĒRŠAS PIE ĀRSTA?
Sazinies ar ģimenes ārstu, ja:
* esi bijis kontaktā ar svešām asinīm;
* tev ir paaugstināti aknu rādītāji;
* parādās dzelte vai ilgstošs nogurums;
* eksprestests ir pozitīvs;
* piederi paaugstināta riska grupai un nekad neesi pārbaudījies.
Savlaicīga diagnostika ļauj izvairīties no nopietnām aknu komplikācijām.
