PLaušu vēzis
Plaušu vēzis ir otra izplatītākā onkoloģiskā diagnoze vīriešiem Latvijā. Ar diagnozi plaušu vēzis Pasaulē ikdienā sadzīvo vairāk kā 2000 000 iedzīvotāju.
VISS PAR plaušu VĒZI
Veselības pārbaudes
Asins analīzes Asins analīzes ir pirmais solis, ko nepiciešams veikt pie aizdomām par plaušu vēzi. Labaratorijā no asins parauga iespējams iegūt informāciju par vīrieša vispārējo veselības stāvokli, iespējams noteikt arī audzēju marķierus, ja tādi ir un novērtēt konkrētu orgānu darbību.
Bronhoskopija Izmeklējums, ko vairumā gadījumu veci ambulatori lokālā anestēzijā ar endoskopu. Manupulācijas laikā caur muti vai deguna ednoskops tiek ievadīts vīrieša bronhos caur elpceļu, tādējādi novērtējot gļotādu stāvokli, izmaiņas gļotādā un iespējams , audzēju. Dažos gadījumos bronhoskopijas laikā var paņemt arī bronhu sekrēta vai audu paraugus (iespējams veikt biopsiju). Īpašos gadījumos, nepieciešami papildus izmeklējumi izmantojot pilnu narkozi.
Biopsija Analīze, kuras laikā tiek paņemtas vīrieša audu šūnas. Iegūtos paraugus pārbauda un izmeklē patalogs, kur ar mikroskopa palīdzību tiek novērtēts šūnas raksturs un, iespējams konstatētas ļaundabīgās šūnas. Audu paraugi var tikt paņemti arī veicot bronhoskopiju.
Rentgenuzņēmumi Krūškurvja rentgenoloģiska izmeklēšana , tas ir pamata izmeklējums plaušu karciomas diagnosticēšanai. Ar šī izmeklējuma palīdzību var noteikt šķirduma uzkrāšano plaušās kā arī lai precīzi noteiktu audzēja atrašanās vietu un izmēru.
Datortomogrāfija Ar datortomogrāda palīdzību ķermeņa iekšpusē tiek uzņemti daudz attēlu. Saīsinājumā šo izmeklējumu sauc DT. Šis izmeklējumus ļauj precīzi novērtēt iekšējo orgānu savstarpēju izvietojumu, konstatēt tajā izmaiņas, par cik attēlu kopskaits ļauj vīrieša iekšējos orgānus skatīt šķērsgriezumā. Ārsts pēc šiem attēliem var precīzi noteikt audzeja atrašanās vietu un ja nepieciešams, attēli var tikt izmantoti operācijas plānošanai. .
KAM IR RISKS SASLIMT
Plaušu vēzis pārsvarā, bet ne vienmēr rodas gados vecākiem cilvēkiem. Līdztekus ģenētiskai nosliecei pie plaušu vēža cēloņiem pieder, galvenokārt, vielas, kas tiek ieelpotas ar gaisu un izraisa plaušu bojājumus. Kā papildus riski plaušu vēzim tiek minēti – smēķēšana, radona gāze un atsevišķu nozaru un industriju pārstāvji, kuriem ikdienas darbā ir tieša saskarsme ar noteiktiem šķīdinātājiem, pesticīdiem un azbestu. Pasaules prakse rāda, ka plaušu vēzis var skart ikvienu.
KAS TAS IR?
Termins “plaušu vēzis“ ietver pavisam četrus dažādus vēža veidus. Tie savā starpā būtiski atšķiras – pēc izcelsmes, šūnu veida, prognozes un ārstēšanas. Visi plaušu vēži nav vienādi, katram nepieciešama atsevišķa ārstēšana un precīza diagnoze.
KĀDAS IR PAZĪMES UN SIMPTOMI?
Pie plaušu vēža izplatītākajiem simptomiem var pieskaitīt – klepu, sāpes krūis, asinis atklepojot, balss izmaiņas, ķermeņa masas samazināšanās un pastāvīgas galvas sāpes.
ĀRSTĒŠANĀS IESPĒJAS
Ir pieejamas dažādas plaušu vēža ārstēsanas iespējas, tas ir atkarīgs no stadijas kādā vēzis ir diagnosticēts un no tā agresivitātes. Metodes plaušu vēža ārstēšanai ir iespējamas – vēža mērķterapija, imūnterapija, staru terapija vai ķīmijterapija. Iesakam sagatavoties ārsta apmeklējumiem, uzdodot jautājumus par dzīves kvalitāti, blaknēm un konkrēti Jūsu situācijai labākajam risinājumiem.
