DEPRESIJA
KAS TAS IR?
Depresija ir psihiska saslimšana, kas ilgstoši ietekmē cilvēka emocionālo un fizisko pašsajūtu.
Ikvienam mēdz būt sliktas dienas vai skumju periods, taču depresija ir kas vairāk. Tā nepāriet dažu dienu laikā un būtiski traucē ikdienas dzīvi, darbu, attiecības un spēju priecāties par lietām, kas agrāk sagādāja gandarījumu.
KĀDAS IR PAZĪMES UN SIMPTOMI?
Depresija katram cilvēkam var izpausties atšķirīgi.
Biežākie simptomi ir:
* ilgstoši nomākts garastāvoklis;
* intereses un prieka zudums;
* nogurums un enerģijas trūkums;
* miega traucējumi;
* apetītes vai svara izmaiņas;
* grūtības koncentrēties;
* nepamatota vainas sajūta;
* pesimistisks skatījums uz nākotni;
* aizkaitināmība un dusmas;
* neizskaidrojamas fiziskas sāpes (galvas, muguras, muskuļu sāpes);
* domas par nāvi vai pašnāvību smagākos gadījumos.
KĀ DEPRESIJA BIEŽI IZPAUŽAS VĪRIEŠIEM?
Vīrieši depresiju bieži neizpauž ar raudāšanu vai skumjām.
Biežāk novēro:
* dusmu uzliesmojumus;
* aizkaitināmību;
* pārmērīgu darbu;
* alkohola vai citu vielu lietošanu;
* norobežošanos no ģimenes un draugiem;
* intereses zudumu par hobijiem;
* motivācijas trūkumu.
Tieši tāpēc depresija vīriešiem nereti tiek atklāta vēlāk.
KAS PALIELINA DEPRESIJAS RISKU?
Depresijas attīstību var veicināt:
* ilgstošs stress;
* smagi dzīves notikumi;
* tuvinieka zaudējums;
* hroniskas slimības;
* alkohola vai narkotiku lietošana;
* ilgstošs miega trūkums;
* depresija ģimenes anamnēzē;
* zems pašvērtējums vai perfekcionisms.
KĀ NOSAKA DEPRESIJU?
Diagnozi nosaka ārsts vai psihiatrs.
Vizītes laikā tiek izvērtēti simptomi, to ilgums un ietekme uz ikdienas dzīvi. Dažkārt nepieciešamas arī analīzes vai citi izmeklējumi, lai izslēgtu fiziskas saslimšanas, kas var radīt līdzīgus simptomus.
ĀRSTĒŠANAS IESPĒJAS
Depresija ir ārstējama.
Atkarībā no smaguma pakāpes ārstēšana var ietvert:
* psihoterapiju;
* antidepresantus;
* abu metožu kombināciju;
* dzīvesveida izmaiņas (miegs, fiziskās aktivitātes, alkohola samazināšana).
Smagākos gadījumos var būt nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.
KAD NOTEIKTI JĀVĒRŠAS PĒC PALĪDZĪBAS?
Nevajag gaidīt, ka depresija pāries pati.
Pie ģimenes ārsta vai psihiatra jāvēršas, ja:
* simptomi ilgst vairāk nekā divas nedēļas;
* kļūst grūti veikt ikdienas pienākumus;
* zūd interese par dzīvi;
* rodas domas par paškaitējumu vai pašnāvību.
Jo agrāk tiek uzsākta ārstēšana, jo labāki ir rezultāti.
KO VAR DARĪT PATS?
Profesionālu palīdzību nevar aizstāt, taču atveseļošanos var veicināt:
* regulārs miegs;
* fiziskās aktivitātes;
* saruna ar uzticamu cilvēku;
* alkohola samazināšana;
* dienas režīma ievērošana;
* psihoterapija pēc ārsta ieteikuma.
Svarīgākais solis ir nepalikt ar problēmu vienam.
