CUKURA DIABĒTS
KAS TAS IR?
Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kuras laikā organisms nespēj pietiekami efektīvi regulēt glikozes (cukura) līmeni asinīs.
Izšķir divus galvenos tipus:
* 1. tipa cukura diabēts – organisms neražo insulīnu, tāpēc tas jāievada ar injekcijām vai insulīna sūkni.
* 2. tipa cukura diabēts – organisms insulīnu ražo nepietiekami vai nespēj to efektīvi izmantot. Tas ir visizplatītākais diabēta veids un bieži saistīts ar dzīvesveidu.
KĀDI IR RISKA FAKTORI?
Lielāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu ir, ja:
* ir liekais svars vai aptaukošanās;
* vidukļa apkārtmērs pārsniedz 94 cm vīriešiem;
* vecums pārsniedz 45 gadus;
* ģimenē ir cukura diabēts;
* ir paaugstināts asinsspiediens;
* ikdienā ir maz fizisko aktivitāšu;
* uzturā dominē daudz cukura un pārstrādātu produktu.
KĀDAS IR PAZĪMES UN SIMPTOMI?
Agrīnās stadijās diabēts var neizraisīt nekādus simptomus.
Ja tie parādās, biežāk novēro:
* pastiprinātas slāpes;
* biežu urinēšanu;
* nogurumu;
* miglainu redzi;
* lēnāku brūču dzīšanu;
* biežākas infekcijas;
* neizskaidrojamu svara zudumu (īpaši 1. tipa diabēta gadījumā).
Ja parādās šie simptomi, jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
KĀPĒC DIABĒTS IR BĪSTAMS?
Ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs bojā asinsvadus un nervus.
Tas var izraisīt:
* sirds un asinsvadu slimības;
* insultu;
* nieru bojājumus;
* redzes pasliktināšanos vai aklumu;
* nervu bojājumus;
* pēdu čūlas un amputācijas.
Tieši tāpēc savlaicīga diagnostika ir tik svarīga.
KĀ VAR SAMAZINĀT RISKU?
Lielāko daļu 2. tipa cukura diabēta gadījumu iespējams novērst vai būtiski aizkavēt.
Ieteicams:
* uzturēt veselīgu ķermeņa svaru;
* kustēties vismaz 150 minūtes nedēļā;
* ēst vairāk dārzeņu, pilngraudu produktu un olbaltumvielu;
* samazināt saldināto dzērienu un saldumu patēriņu;
* nesmēķēt;
* regulāri kontrolēt asinsspiedienu un holesterīnu.
KĀ NOSAKA CUKURA DIABĒTU?
Diagnozi nosaka ar asins analīzēm.
Visbiežāk izmanto:
* glikozes līmeni asinīs tukšā dūšā;
* glikētā hemoglobīna (HbA1c) analīzi;
* glikozes tolerances testu, ja nepieciešams.
Izmeklējumus nozīmē ģimenes ārsts.
VALSTS APMAKSĀTA PĀRBAUDE
Latvijā pie ģimenes ārsta ir pieejama valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana:
* 40 gadu vecumā;
* pēc 45 gadu vecuma – reizi trīs gados, ja nav paaugstināta riska faktoru;
* katru gadu, ja ir liekais svars un vismaz viens papildu riska faktors vai iepriekš konstatēta robežhiperglikēmija.
ĀRSTĒŠANAS IESPĒJAS
Ārstēšana ir atkarīga no diabēta veida.
Tā var ietvert:
* uztura maiņu;
* regulāras fiziskās aktivitātes;
* svara samazināšanu;
* medikamentus;
* insulīna terapiju.
Diabētu pilnībā izārstēt nevar, taču to iespējams veiksmīgi kontrolēt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
KAD JĀVĒRŠAS PIE ĀRSTA?
Neatliek vizīti, ja:
* pastāvīgi slāpst;
* bieži jāurinē;
* jūties neizskaidrojami noguris;
* pasliktinās redze;
* brūces dzīst lēni;
* ģimenē ir cukura diabēts un esi vecāks par 40 gadiem.
Agrīna diagnostika var novērst nopietnas komplikācijas.
