“Pēc oficiālās statistikas uz 2020 gada 1.oktobri ir oficiāli reģistrēti 8161 HIV infekcijas gadījumi. Kopš 2016.gada HIV izplatības rādītāji Latvijā ir augstākie Eiropas Savienībā. 2018.gadā Rīgas Stradiņa Universitātes veikaits Eiropas pētījums par HIV matemātisko modelēšanu un HIV testēšanas aktivitāšu izmēģinājumiem riska grupās (HERMETIC) parāda, ka patiesā HIV infekcijas izplatība Latvijā ir vēl par trešdaļu lielāka, attiecīgi ap 10 tūkstošiem cilvēkiem. Ir arī jāatzīst, ka Latvijā ap 60% par savu HIV infekciju uzzina novēloti – AIDS stadijā, kad jau apmēram 5-10 gadus ir ar to dzīvojuši un, iespējams, izplatījuši vīrusu tālāk, paši to nezinot.”
Fonds Movember Latvija
Kā notiek pārbaudes uz HIV?
Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 drošības pasākumus, pirms nākšanas uz Testpunktu, ir obligāts pieraksts. Strādājam, ievērojot visus noteiktos drošības pasākumus – tikai viens apmeklētājs /vienas ģimenes locekļi viena pieraksta laikā, apmeklētājiem jābūt sejas maskās, darbinieks lieto atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus.
Pirms nākšanas rakstiski (testpunkts@gmail.com) vai telefoniski (T. 28441324) vienojamies ar cilvēku par konkrētu tikšanās laiku.
Sākumā ir saruna – pajautājam par iemesliem, kāpēc atnāca, izvērtējam, kāds bijis risks, noskaidrojam, vai kādreiz iepriekš ir veikta pārbaude uz HIV, citām infekcijām, kad, kāds rezultāts. Neprasām pases datus, bet katru apmeklētāju pierakstām, izmantojot īpašu šifrēšanas metodi. Būtībā tā ir arī izglītojoša saruna,konsultācija pirms un pēc testa ar iespējām cilvēkam noskaidrot visus interesējošos jautājumus. . Pēc tam tiek veikts pats tests: ar nelielu dūrienu pirkstā paņem pilienu asiņu un veic testu.
Tā kā pielietojam eksprestestus, tad jau pēc 15 minūtēm iegūstam testa rezultātu. Ja tests uzrāda antivielas pret HIV, tad cilvēkam sakām, ka tests ir reaktīvs jeb pozitīvs. Lai gan eksprestestu rezultāti ir gana precīzi, tomēr rezultāts tālāk vēl ir jāapstiprina laboratorijā. Ikvienā šādā gadījumā cilvēkam uzreiz sniedzam nosūtījumu pie ārsta – infektologa, lai, apejot rindas, veiktu papildus izmeklējumus diagnozes apstiprināšanai.
Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanos. Cilvēks saņem konsultāciju arī, ja tests ir negatīvs (nav antivielu). Atkarībā no riska izvērtējuma, aicinām atkārtoti atnākt uz Testpunktu pēc zināma laika. Vismaz reizi gadā!
Kā tieši ar HIV var inficēties?
HIV ir neizturīgs ārējā vidē un ar to ir ,,grūtāk’’ inficēties nekā ar lielu daļu citām seksuāli transmisīvām slimībām. Vīrusa pārneses ceļi ir tikai trīs:
- Dzimumceļā ar izdalījumiem no dzimumorgāniem. Sievietēm – izdalījumi no dzimumorgāniem un menstruāciju asinis, vīriešiem – izdalījumi no dzimumlocekļa pirms ejakulācijas un sperma
- Ar asinīm
- Māte bērnam – gan grūtniecības laikā, gan barojot ar krūti caur mātes pienu
Lielākoties inficēšanās notiek heteroseksuālu kontaktu ceļā.
Kādi ir izplatītākie stereotipi par slimību un inficēšanās riskiem?
Daudzi uzskata, ka HIV pacientu ir maz – nē, Latvijā HIV izplatība ir augstākā Eiropas Savienības valstu vidū! Joprojām tiek maldīgi uzskatīts, ka HIV infekcija ir tikai atsevišķu sociālo grupu, piem, narkotiku lietotāju, prostitūtu, problēma – nē, tā tas bija tikai deviņdesmito gadu beigās, divtūkstošo sākumā! Pat ārsti nereti nepieļauj domu, ka “kārtīgam pacientam” var būt HIV infekcija….
Sabiedrībā nereti cilvēki nezina pamata lietas par HIV infekciju – pārneses ceļiem, tāpēc ir ģimenes, kur pat HIV inficēto nesēdina pie kopīga galda vai neaicina uz kāzām, jo baidās ēst no koīgiem traukiem. Nereti cilvēki baidās lietot kopēju tualeti vai sarokoties.
Jācer, ka pagātnē palikuši nostāsti par inficēšanos ar HIV, jo iekodis ods, suns vai kāda cita dzīva būtne – ar HIV var inficēties tikai no cilvēka.
Kur vērsties, saņemot pozitīvu diagnozi?
Ja veikts tests Testpunktā, tad diagnozes apstiprināšanai cilvēks saņems uzreiz nosūtījumu uz konkrētu ārstniecības iestādi pie ārsta – infektologa (,,zaļais koridors”). Tālāk jau infektologs sniegs konsultāciju par nākamajiem soļiem, ārstēšanu.
Ja uz HIV testu nozīmējis ģimenes ārsts vai kāds ārsts-speciālists, testa rezultātu pacientam paziņos šis ārsts. Tālākais ceļš – pie infektologa.
Pastāv arī iespēja pašam cilvēkam veikt HIV testu, vēršoties laboratorijā bez nosūtījuma par maksu. HIV infekcijas gadījumā nebūs tā, ka atbildi saņemsiet e-pastā. Ja HIV tiks diagnosticēts, cilvēks tiek pasaukts uz sarunu laboratorijā un informēts klātienē.
Vēl HIV izmeklējumus veic arī visiem donoriem. Pozitīva testa gadījumā Valsts Asins donoru centrs sūta e-pastu vai vēstuli ar aicinājumu atnākt uz konsultāciju.
Būtībā visos gadījumos ir jāvēršas pie infektologa, kurš uzsāks atbilstošu ārstēšanu. Ārstēšanu HIV inficētajiem pilnībā apmaksā valsts.
Latvijā ir arī vairākas biedrības, kas darbojas HIV atbalsta jomā un var sniegt emocionālu, psiholoģisku un informatīvu atbalstu, piemēram, Baltijas HIV asociācija, AGIHAS.
Kas līdzcilvēkiem būtu jāzina par HIV pacienta ikdienu, kas mainās?
Patiesībā līdzcilvēkiem nemainās nekas, ir tikai psiholoģiski jāpieņem otra cilvēka, sava ģimenes locekļa HIV statuss un jāizglītojas šai jomā. Izglītots cilvēks zina, ka sadzīves ceļā HIV iegūt nevar. Ja HIV inficētais katru dienu lietos pretvīrusa medikamentus, vīruss izzudīs no asinīm un ātrākais mēneša, ilgākais 6 mēnešu laikā HIV skartais nevarēs nevienu inficēt.
Ko sabiedrība varētu darīt HIV pacientu labā?
Sabiedrība – tie esam mēs visi. Jau vairākus gadus, jo īpaši Pasaules AIDS dienas priekšvakarā, atkārtojam- veic testu vismaz reizi gadā! Veikt HIV testu, piemēram, stājoties jaunās attiecībās, dibinot ģimeni, plānojot grūtniecību, grūtniecības laikā. Sabiedrība kopumā joprojām ir ļoti stereotipiska un aizspriedumaina pret HIV inficētajiem, tāpēc tā kopumā varētu vairāk pieņemt un nediskriminēt HIV infivētos, tas diemžēl attiecas arī uz pašiem mediķiem, sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem, valsts ierēdņiem, policistiem, ugusdzēsējiem un citiem augsti inteliģentiem cilvēkiem.
Kas ir lielākie izaicinājumi Jūsu biedrībai ikdienā?
Lielākais izaicinājums biedrībai ,,Baltijas HIV asociācija” ir pastāvīgs finansējuma meklējumi, strādājam no projekta uz projektu. Lai gan biedrība strādā lielākoties Rīgas iedzīvotāju labā, līdz šim no pašvaldības neesam saņēmuši nekādu atbalstu, kas jo īpaši mums svarīgi telpu, komunālo izdevumu segšanai. Bieži finansētāji vēlas kaut ko inovatīvu un jaunu, bet tādejādi netiek novērtēts mūsu ikdienas regulārais testēšanas darbs, kurš rutīnveidā tiek nodrošināts katru nedēļu regulārajā laikā, pat Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Atsauces:
https://www.spkc.gov.lv/lv/epidemiologijas-bileteni
https://www.rsu.lv/aktualitates/patiesa-hiv-infekcijas-izplatiba-latvija-par-tresdalu-lielaka
https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/hivaids-surveillance-europe-2019-2018-data
