PALIATĪVĀ APRŪPE
KAS IR PALIATĪVĀ APRŪPE?
Paliatīvā aprūpe ir visaptveroša medicīniskā, psiholoģiskā, sociālā un garīgā palīdzība cilvēkiem, kuru slimību vairs nav iespējams pilnībā izārstēt. Tās galvenais mērķis ir nevis pagarināt vai saīsināt dzīvi, bet palīdzēt cilvēkam dzīvot pēc iespējas kvalitatīvāk, mazinot sāpes un citus slimības radītos simptomus.
Paliatīvā aprūpe ietver ne tikai pacientu, bet arī viņa ģimeni un tuviniekus. Tā palīdz pieņemt sarežģītus lēmumus, organizēt aprūpi un sniedz emocionālu atbalstu gan slimības laikā, gan pēc tuvinieka zaudējuma.
KAM TĀ IR PAREDZĒTA?
Paliatīvā aprūpe var būt nepieciešama cilvēkiem ar:
* onkoloģiskām slimībām;
* progresējošām neiroloģiskām slimībām;
* smagām sirds slimībām;
* hroniskām plaušu slimībām;
* nieru vai aknu mazspēju;
* citām progresējošām neārstējamām slimībām.
Svarīgi saprast, ka paliatīvā aprūpe nav paredzēta tikai pēdējām dzīves dienām. Daudzi pacienti to saņem mēnešus vai pat ilgāk, paralēli citai ārstēšanai.
KO NODROŠINA PALIATĪVĀ APRŪPE?
Paliatīvās aprūpes komandas mērķis ir palīdzēt pacientam justies pēc iespējas labāk.
Aprūpe var ietvert:
* sāpju kontroli;
* elpas trūkuma, nelabuma un citu simptomu mazināšanu;
* medikamentu pielāgošanu;
* psiholoģisku palīdzību;
* sociālā darbinieka atbalstu;
* garīgo aprūpi, ja tā nepieciešama;
* palīdzību pacienta ģimenei un aprūpētājiem.
PALIATĪVĀ APRŪPE MĀJĀS
Daudzi pacienti vēlas pēc iespējas ilgāk atrasties savās mājās.
Latvijā kopš 2024. gada pieejams valsts finansēts paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pacienta dzīvesvietā. Mobilajā komandā var būt ārsts, māsa, sociālais darbinieks, psihologs, kapelāns un citi speciālisti, kuri palīdz gan pacientam, gan viņa ģimenei.
Mobilā komanda nodrošina:
* veselības aprūpi;
* simptomu kontroli;
* sociālo palīdzību;
* psiholoģisku atbalstu;
* hospisa aprūpes elementus;
* atbalstu tuviniekiem arī sērošanas laikā.
KĀ SAŅEMT PALIATĪVO APRŪPI?
Ja ārstējošais ārsts vai ģimenes ārsts uzskata, ka pacientam nepieciešama paliatīvā aprūpe, viņš organizē turpmāko izvērtēšanu.
Daļai pacientu nepieciešams ārstu konsīlija lēmums, pēc kura iespējams saņemt valsts finansētus paliatīvās aprūpes pakalpojumus mājās vai citā piemērotā aprūpes vietā.
Ja rodas neskaidrības, ieteicams vispirms konsultēties ar ģimenes ārstu vai ārstējošo speciālistu.
HOSPISS UN PALIATĪVĀ APRŪPE – VAI TAS IR VIENS UN TAS PATS?
Nē.
Paliatīvā aprūpe ir plašāks jēdziens un var sākties jau slimības agrīnākā posmā, kad cilvēks vēl saņem aktīvu ārstēšanu.
Hospiss parasti attiecas uz aprūpi dzīves noslēguma posmā, kad galvenais mērķis ir nodrošināt iespējami lielāku komfortu pacientam un atbalstu viņa ģimenei.
MĪTI PAR PALIATĪVO APRŪPI
“Paliatīvā aprūpe nozīmē, ka ārsti vairs neko nedarīs.”
Nē. Paliatīvā aprūpe nozīmē aktīvu simptomu ārstēšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
“To saņem tikai onkoloģiskie pacienti.”
Nē. Tā nepieciešama arī cilvēkiem ar citām progresējošām slimībām.
“Paliatīvā aprūpe notiek tikai slimnīcā.”
Nē. Daudzi pacienti saņem aprūpi savās mājās.
ATBALSTS TUVINIEKIEM
Smaga slimība ietekmē ne tikai pacientu, bet arī viņa ģimeni.
Paliatīvā aprūpe paredz palīdzību arī tuviniekiem – psiholoģisku atbalstu, sociālās konsultācijas, praktisku palīdzību aprūpes organizēšanā un atbalstu sērošanas periodā pēc pacienta nāves.
