SĒKLINIEKU VĒZIS
KAS TAS IR?
Sēklinieku vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās vienā vai abos sēkliniekos. Lai gan tas ir salīdzinoši rets vēža veids kopējā populācijā, tieši jauniem vīriešiem tas ir viens no biežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem.
Lielākā daļa sēklinieku audzēju sākas dzimumšūnās, kas veido spermatozoīdus. Mūsdienu diagnostikas un ārstēšanas iespējas ļauj lielākajai daļai pacientu pilnībā izveseļoties, īpaši tad, ja slimība tiek atklāta agrīni.
Tieši tāpēc regulāra pašpārbaude ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā laikus pamanīt izmaiņas.
KĀDI IR RISKA FAKTORI?
Precīzs sēklinieku vēža cēlonis nav zināms, taču ir vairāki faktori, kas palielina saslimšanas risku.
Tie ir:
* vecums no 15 līdz 44 gadiem;
* nenoslīdējis sēklinieks bērnībā (kriptorhisms);
* iepriekš pārslimots sēklinieku vēzis;
* sēklinieku vēzis tuvam radiniekam;
* atsevišķi iedzimti attīstības traucējumi.
Svarīgi atcerēties – lielākajai daļai saslimušo nav neviena no šiem riska faktoriem.
KĀDI IR SIMPTOMI?
Sēklinieku vēzis agrīni parasti neizraisa stipras sāpes. Tieši tāpēc daudzi vīrieši pirmās izmaiņas nepamana vai ignorē.
Biežākās pazīmes ir:
* nesāpīgs mezgliņš vai sacietējums sēkliniekā;
* viena sēklinieka palielināšanās;
* smaguma sajūta sēkliniekos;
* trulas sāpes cirksnī vai vēdera lejasdaļā;
* diskomforts vai velkoša sajūta sēkliniekā;
* šķidruma uzkrāšanās sēklinieku maisiņā;
* retāk – krūšu jutīgums vai palielināšanās hormonālu izmaiņu dēļ.
Svarīgi zināt, ka ne katrs veidojums nozīmē vēzi. Izmaiņas var būt saistītas arī ar citiem stāvokļiem, piemēram, cistām, iekaisumu vai varikocēli. Taču jebkuras jaunas pārmaiņas ir iemesls apmeklēt ģimenes ārstu vai urologu.
SĒKLINIEKU PAŠPĀRBAUDE
Sēklinieku pašpārbaude aizņem aptuveni piecas minūtes un ieteicama reizi mēnesī.
Vislabāk to veikt pēc siltas dušas vai vannas, kad sēklinieku maisiņš ir atslābis.
Pašpārbaude notiek šādi:
* pārbaudi katru sēklinieku atsevišķi;
* turi sēklinieku starp īkšķi un pārējiem pirkstiem;
* ar vieglām apļveida kustībām pārbaudi visu sēklinieka virsmu;
* pievērs uzmanību sacietējumiem, mezgliņiem vai izmēra izmaiņām;
* atceries, ka viens sēklinieks var būt nedaudz zemāk vai lielāks par otru – tas ir normāli.
Jo labāk pazīsti savu ķermeni, jo vieglāk pamanīt pārmaiņas.
KAD JĀVĒRŠAS PIE ĀRSTA?
Neatliek vizīti pie ģimenes ārsta vai urologa, ja:
* satausti mezgliņu;
* sēklinieks pēkšņi maina izmēru;
* parādās pietūkums;
* rodas ilgstošas sāpes vai smaguma sajūta;
* novēro asiņu piejaukumu spermai;
* pārmaiņas nepāriet dažu dienu laikā.
Agrīna diagnostika būtiski palielina ārstēšanas iespējas.
KĀ NOTIEK DIAGNOSTIKA?
Ja ārstam rodas aizdomas par sēklinieku audzēju, var tikt veikti vairāki izmeklējumi.
Tie var ietvert:
* urologa konsultāciju;
* sēklinieku ultrasonogrāfiju;
* asins analīzes audzēja marķieriem;
* datortomogrāfiju vai citus attēldiagnostikas izmeklējumus;
* nepieciešamības gadījumā operāciju diagnozes apstiprināšanai.
Diagnoze nekad netiek noteikta tikai pēc pašpārbaudes.
ĀRSTĒŠANAS IESPĒJAS
Ārstēšana ir atkarīga no audzēja veida un slimības stadijas.
Biežāk izmantotās metodes ir:
* operācija;
* ķīmijterapija;
* staru terapija (atsevišķos gadījumos);
* regulāra novērošana pēc ārstēšanas.
Mūsdienās lielākā daļa pacientu pēc ārstēšanas atgriežas pilnvērtīgā dzīvē, un agrīni atklāta sēklinieku vēža izārstēšanas iespējas ir ļoti augstas.
DZĪVE PĒC ĀRSTĒŠANAS
Pēc ārstēšanas daudzi vīrieši turpina pilnvērtīgu dzīvi, strādā, sporto un veido ģimeni.
Dažkārt nepieciešama regulāra novērošana, kontroles izmeklējumi vai konsultācijas par auglību un reproduktīvo veselību.
Svarīgākais ir nebaidīties uzdot jautājumus ārstam un izmantot pieejamo atbalstu.
PROFILAKSE
Sēklinieku vēzi pašlaik nav iespējams novērst, taču to iespējams atklāt agrīni.
Labākais, ko vari darīt savas veselības labā:
* reizi mēnesī veic sēklinieku pašpārbaudi;
* nekavējoties reaģē uz jebkurām izmaiņām;
* regulāri apmeklē ģimenes ārstu;
* nesagaidi, līdz parādās sāpes.
Atceries – lielākā daļa sēklinieku vēža gadījumu tiek veiksmīgi ārstēti, ja slimība tiek atklāta laikus.
