Par vīriešu veselību Latvijā runājam daudz. Šausmināmies par statistiku, meklējam vainīgos, prasām, ko vēl vajadzētu izdarīt valstij, ārstiem, ģimenei vai kādam citam. Tikmēr pats vīrietis bieži turpina dzīvot pēc diezgan vienkāršas sistēmas: vēl var paciest, nav laika, gan jau pāries, pie ārsta aiziešu vēlāk.
Un vēlāk mēdz pienākt pārāk vēlu.
Nogurums kļūst par normu. Piecpadsmit lieki kilogrami — nu, gadi nāk. Naktī vairākas reizes jāceļas urinēt — gan jau prostata. Asinsspiediens 160 — bet galva taču nesāp. Erekcija vairs nav tāda kā agrāk — vecums. Slikts miegs — darbs. Un tā pamazām mēs veselības problēmas sākam saukt par dzīvi.
Statistika šajā ziņā nav īpaši pieklājīga. 2024. gadā sieviešu paredzamais mūža ilgums Latvijā bija 81,2 gadi, vīriešu — 71,4. Starpība ir 9,8 gadi.
Gandrīz desmit gadi.
Tie nav tikai skaitļi Excel tabulā. Tie ir desmit gadi, kuros var redzēt bērnus pieaugam, satikt mazbērnus, aizbraukt vēl vienā ceļojumā, noķert vēl vienu zivi, uzcelt vēl vienu šķūni, nosvinēt vēl desmit dzimšanas dienas vai vienkārši būt blakus cilvēkiem, kuriem esi vajadzīgs.
Kurš vainīgs?
Ērtākais jautājums vienmēr ir — kurš par to atbild?
Sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem visās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc daļa atšķirības, protams, ir saistīta arī ar bioloģiju. Bet gandrīz desmit gadu starpību Latvijā ar hromosomām vien būs grūti norakstīt.
Tur ir smēķēšana. Alkohols. Liekais svars. Maz kustību. Negadījumi. Pašnāvības. Slimības, kuras atklājam vēlu. Un vēl viena lieta, kuru daudz grūtāk ielikt statistikas tabulā — mūsu pašu attieksme.
Vīrietis var perfekti zināt, kad mašīnai jāmaina eļļa. Viņš zina, kāds spiediens ir riepās, kad beidzas tehniskā apskate un kāda skaņa motoram nav normāla. Bet pajautā, kāds viņam ir asinsspiediens, holesterīns vai cukura līmenis asinīs, un sākas minēšana.
Mašīnai mēs uzticamies mazāk nekā paši savam organismam. Auto aizvedam pārbaudīt pirms kaut kas salūzis. Ar sevi bieži gaidām, kamēr jau kūp.
Ja nesāp, tas vēl nenozīmē, ka viss ir kārtībā
Viena no veselības problēmām ir tā, ka bīstamākās lietas ne vienmēr kliedz.
Paaugstināts asinsspiediens var nesāpēt. Paaugstināts holesterīns var nesāpēt. Arī cukura līmeņa izmaiņas gadiem var netraucēt tik ļoti, lai cilvēks pieceltos un aizietu pie ārsta.
Līdz notiek infarkts vai insults.
Tāpēc īpaši pēc 40 gadiem nevajadzētu lepoties tikai ar to, ka “pie ārsta neesmu bijis desmit gadus”. Tas nav veselības sertifikāts.
Vīrietim vajadzētu zināt vismaz savu asinsspiedienu, holesterīna un glikozes līmeni, svaru, vidukļa apkārtmēru un ģimenes slimību vēsturi. Ja tēvam 52 gados bija infarkts, vectēvam insults un brālim ir cukura diabēts, tā nav ģimenes leģenda. Tā ir informācija par tavu risku.
Profilakse sākas nevis tad, kad sāk sāpēt. Tajā brīdī profilakse dažreiz jau ir beigusies.
Alkohols un cigaretes no “veču lietām” veselīgākas nekļūst
Ar alkoholu mums patīk vienoties diezgan ātri. Kamēr cilvēks vēl iet uz darbu un nav zaudējis māju, problēmas it kā nav. Tikmēr alkohols nav tikai stāsts par aknām. Tas ietekmē asinsspiedienu, sirdi, vēža risku, traumas, miegu un mentālo veselību.
Tas pats ar smēķēšanu. Plaušas ir tikai viena daļa no stāsta. Smēķēšana bojā asinsvadus, palielina infarkta un insulta risku un var ietekmēt arī to ķermeņa daļu, par kuru vīrieši reizēm uztraucas daudz vairāk nekā par sirdi.
Erekcijai vajag labu asinsriti.
Tāpēc erekcijas traucējumi ne vienmēr ir tikai “seksa problēma”. Reizēm organisms ļoti pieklājīgi pasaka priekšā, ka būtu laiks paskatīties arī uz asinsspiedienu, holesterīnu, cukura līmeni, svaru un dzīvesveidu.
Vīrietis mirst ne tikai no slimībām
Vīrieši biežāk nekā sievietes iet bojā arī negadījumos, traumās, noslīkstot, saindējoties un pašnāvībās. Un te mēs nonākam pie vēl vienas tēmas, par kuru esam iemācījušies īpaši skaisti klusēt — mentālās veselības.
Puikam bieži māca: neraudi, izturi, tiec galā pats. Vēlāk no tā paša puikas sagaida, ka viņš būs emocionāli nobriedis vīrietis, pratīs runāt par savām problēmām, veidos veselīgas attiecības un laikus lūgs palīdzību.
Kaut kur pa vidu instrukcija pazūd.
Depresija nav rakstura vājums. Izdegšana nav slinkums. Atkarība nav vienkārši gribasspēka trūkums. Un vientulība nav tikai cilvēka paša izvēle.
Dažreiz stiprākais, ko vīrietis var izdarīt, ir pateikt: ar šo es viens netieku galā.
“Es taču neko nejūtu”
Šī, iespējams, ir viena no bīstamākajām frāzēm vīriešu veselībā.
Naktī jāceļas urinēt trīs reizes, bet vēl jau nekas. Erekcija pasliktinājusies, bet par to runāt negribas. Piecpadsmit kilogrami pienākuši klāt, bet tā jau laikam visiem pēc četrdesmit. Asinsspiediens gadiem pārāk augsts, bet cilvēks jūtas normāli.
Tieši tāpēc profilaktiskās pārbaudes sauc par profilaktiskām.
Ja vispirms gaidām simptomus, tad daudzos gadījumos mēs vairs neko neprofilaktējam. Mēs jau ārstējam sekas.
Tas, ka nekas nesāp, nenozīmē, ka esi vesels.
Erekcija nav atsevišķs orgāns no pārējā vīrieša
Vīrietim erekcijas traucējumi bieži šķiet ļoti lokāla problēma. Kaut kas “tur” vairs nestrādā kā agrāk, tātad vajag kaut ko, kas to salabo.
Taču organisms diemžēl nav sadalīts atsevišķos departamentos.
Erekcijas kvalitāte ir cieši saistīta ar asinsvadu veselību, tāpēc problēmas guļamistabā dažreiz ir labs iemesls pārbaudīt arī sirdi, asinsspiedienu, holesterīnu, cukura līmeni un citus riska faktorus.
Tas nenozīmē, ka katra erekcijas problēma ir sirds slimība. Tas nozīmē tikai to, ka reizēm nevajag ārstēt tikai simptomu un aizmirst pārējo vīrieti.
Testosterons nav burvju pulveris vīrišķībai
Testosterons pēdējos gados internetā kļuvis gandrīz par universālu atbildi uz visu.
Noguris? Testosterons. Mazāk gribas seksu? Testosterons. Muskuļi neaug? Testosterons. No rīta negribas celties? Droši vien atkal testosterons.
Realitāte ir garlaicīgāka.
Testosterona līmeni var ietekmēt liekais svars, slikts miegs, miega apnoja, cukura diabēts, hroniskas slimības un medikamenti. Arī nogurumam un zemam libido var būt ļoti daudz dažādu iemeslu.
Tāpēc nevajag mēģināt “salabot vīrišķību”, ārstējot vienu ciparu laboratorijas analīzē. Vispirms jāsaprot, kas ar organismu vispār notiek.
Prostata nav horoskops. Labāk zini, nevis mini
Ar prostatu ir vēl vienkāršāk.
Agrīns prostatas vēzis bieži nerada nekādas sūdzības. Nekas nesāp. Nekas īpaši netraucē. Vīrietis jūtas vesels.
Tieši tāpēc gaidīt simptomus nav īpaši gudrs plāns.
Latvijā noteiktām vīriešu vecuma grupām ir pieejama valsts apmaksāta prostatas vēža profilaktiskā pārbaude ar PSA analīzi. Tā ir asins analīze, nevis vīrišķības eksāmens.
Un te es atkal atgriežos pie vienkāršākās domas visā šajā rakstā: ja pārbaude tev pienākas un palīdz izvērtēt risku, kāpēc gan gaidīt, kamēr sāk sāpēt?
Prostata nav horoskops. Netici. Labāk zini.
Auglība nav tikai sievietes problēma
Arī neauglības jautājumos reizēm dzīvojam pagājušajā gadsimtā.
Pārim neiestājas grūtniecība, un pārbaudīties pirmā dodas sieviete. Tad vēlreiz sieviete. Un tikai kaut kur procesa beigās kāds atceras, ka bērna radīšanā tomēr piedalās divi cilvēki.
Spermogramma nav vīrišķības pārbaude. Tā ir analīze.
Turklāt spermas kvalitāti var ietekmēt svars, alkohols, smēķēšana, miegs, hroniskas slimības un hormonāli traucējumi. Tāpēc, ja pārim ilgstoši neiestājas grūtniecība, nav iemesla visu atbildību automātiski uzlikt vienam partnerim.
Cik analīžu tad vīrietim vajag?
Te arī nevajag nonākt otrā grāvī un katru janvāri pasūtīt sev laboratorijā visu iespējamo, jo internetā kāds uztaisījis “īstā veča analīžu komplektu”.
Nav vienas analīžu paketes, kas katru gadu nepieciešama visiem vīriešiem.
Tas ir atkarīgs no vecuma, ģimenes vēstures, dzīvesveida, simptomiem un individuālā riska. Taču ir pamata lietas, kuras pieaugušam vīrietim par sevi būtu jāzina — asinsspiediens, cukura un holesterīna līmenis, svars, vidukļa apkārtmērs, ģimenē sastopamās slimības un vecumam atbilstošās profilaktiskās pārbaudes.
Un, ja kaut kas tavā organismā mainās — urinācija, erekcija, svars, miegs, garastāvoklis, izturība — nevajag katrai pārmaiņai automātiski pielīmēt etiķeti “vecums”.
Vecums nav diagnoze.
Vīrieša veselība tomēr ir vīrieša atbildība
Var ilgi diskutēt, kam par vīriešu veselību būtu jārūpējas vairāk. Valstij? Veselības sistēmai? Ģimenes ārstam? Sievai? Darba devējam?
Visiem šiem cilvēkiem un institūcijām sava atbildība, protams, ir.
Bet beigās pie ārsta durvīm jāieiet pašam.
Asins analīzi tavā vietā neviens nenodos. Asinsspiedienu tavā vietā nevar salabot sieva. Un bērni nevar tavā vietā izlemt atmest smēķēšanu, mazāk dzert vai beidzot aiziet uz to pārbaudi, kuru jau divus gadus atliec.
Vīrietim bieži ir vieglāk rūpēties par darbu, māju, auto, bērniem un visiem pārējiem. Viņš pats paliek kaut kur saraksta beigās.
Bet rūpes par savu veselību nav egoisms.
Tieši pretēji — ja tu kādam esi vajadzīgs, tad ir diezgan loģiski mēģināt būt viņam vajadzīgs pēc iespējas ilgāk.
Mērķis nav dzīvot mūžīgi. Tas tāpat nesanāks. Mērķis ir nodzīvot savus gadus pēc iespējas veselīgāk un ilgāk palikt cilvēkam, kurš var dzīvot, strādāt, mīlēt, nodarboties ar seksu, ceļot, palīdzēt bērniem un pats aiziet uz copi.
Gandrīz desmit gadu starpību starp Latvijas vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu neizmainīs viena PSA analīze, viens skrējiens vai viena vizīte pie ģimenes ārsta.
Bet kaut kur ir jāsāk.
Varbūt ar vienu pavisam vienkāršu lēmumu:
šogad es savu veselību vairs neatlikšu.
Paldies Reproduktīvās medicīnas centram “Embrions” un tā speciālistiem par sniegto informāciju un profesionālo pieredzi, kas palīdzēja sagatavot šo materiālu.
