ENDOKRINOLOGS
Endokrinologs ir ārsts, kurš diagnosticē un ārstē hormonu un vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisītās slimības. Hormoni organismā ietekmē un regulē teju visus procesus: miegu, augšanu, vielmaiņu, apetīti, garastāvokli, libido u.c. Cilvēkam hormonu līdzsvars mainās visas dzīves laikā, to var ietekmēt slimības, dzīvesveida maiņa, novecošana, apkārtējā vide, spriedze u.c. faktori.
par endokrionoloģiju
izplatītakās endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītās slimības
- cukura diabēts un glikozes vielmaiņas traucējumi;
- palielināts ķermeņa svars;
- osteoporoze;
- D vitamīna deficīts;
- vairogdziedzera darbības traucējumi;
- virsnieru darbības traucējumi;
- hipofīzes darbības traucējumi;
- aizkuņģa dziedzera endokrīno šūnu darbības traucējumi;
- ar novecošanos saistītas hormonālā fona izmaiņas.
Vīrietim novecojot, iespējamas dabīgas hormonālā fona izmaiņas, kuru laikā samazinās testosterona līmenis un rodas fizioloģiskas izmaiņas (muskuļu masa sarūk, palielinās tauku daudzums, matu izkrišana, samazināts libodo, prostatas problēmas, vājums u.c.)
endokrinoloģiskie izmeklējumi
Vizītes laikā endokrinologs izvērtē pacienta vispārējo veselības stāvokli, iztaujā par sūdzībām, slimības vēsturi, lietotajiem preparātiem, iztausta vairogdziedzeri, izklausa sirdi, izmēra asinsspiedienu. Vīriešiem ar dzimumhormonu darbības traucējumiem reizēm tiek izmeklēti ārējie dzimumorgāni un mērīts sēklinieku izmērs.
primārie izmeklējumi
- asins un hormonu analīzes;
- ultrasonogrāfija – vairogdziedzera, vēdera dobuma orgānu, nieru, galvas un kāju asinsvadu izmeklējumi.
Nepieciešamības gadījumā endokrinologs var nozīmēt papildizmeklējumus:
- datortomogrāfiju;
- magnētisko rezonansi;
- ģenētiskos izmeklējumus – precīzai slimības izcelsmes un pārmantojamības noteikšanai;
- biopsiju – šūnu parauga iegūšanu tālākiem citoloģiskajiem izmeklējumiem laboratorijā.
trauksmes signāli, kad jādodas pie endokrionologa
- palielināts vairogdziedzeris, palielinātas un iekaisušas acis un acu plakstiņi, salšanas vai karstuma sajūta, sirdsklauves;
- ilgstoši nepārejošas slāpes, bieža urinēšana, svara izmaiņas – var liecināt par iespējamu cukura diabētu vai tā risku;
- strauji paaugstinājies asinsspiediens, kas nepadodas kontrolei, lēkmes ar sirdsklauvēm, svīšanu un galvassāpēm;
- nekontrolētas, nepamatotas svara un/vai libido izmaiņas, kas nav saistītas ar ikdienas ieradumiem un dzīves ritmu.
ārstēšanās metodes atkarībā no konkrētās daignozes var būt dažādas. Piemēram:
- hormonu terapiju – preparātu uzņemšana, lai atjaunotu hormonālo līdzsvaru;
- medikamenti – preparāti hormonu pārprodukcijas mazināšanai, slimības simptomu mazināšanai;
- operācija (vairogdziedzeris, epitēlijķermenīšu dziedzeri, virsnieru dziedzeri, neiroendokrīnās šūnas) – ja neiedarbojas konservatīvā ārstēšana, onkoloģijas gadījumā.
Hormonālās sistēmas izraisīto traucējumu un slimību ārstēšana var ilgt no dažām nedēļām vai mēnešiem līdz pastāvīgai terapijai mūža garumā (piem., cukura diabēta gadījumā).
